Latvijas meži aizņem vairāk nekā pusi valsts teritorijas un ir viena no nozīmīgākajām dabas bagātībām. Meža nozare ir būtisks Latvijas tautsaimniecības stūrakmens, kur mežu apsaimniekošana nav iedomājama arī bez jaunāko tehnoloģiju izmantošanas.
Līdz ar klimata pārmaiņām, kaitēkļu izplatību un pieaugošām prasībām ilgtspējīgai apsaimniekošanai, mežsaimniecība arvien biežāk paļaujas ne tikai uz mežkopju pieredzi, bet arī uz modernajām tehnoloģijām. Bezpilota gaisa kuģi jeb droni, satelītattēli un mākslīgais intelekts kļūst par svarīgiem palīgiem mežu uzraudzībā un apsaimniekošanā Latvijā.
Skats no augšas – droni un satelīti
Vēl pirms dažiem gadiem meža stāvokļa novērtēšana nozīmēja garas pastaigas pa audzēm un laikietilpīgu datu vākšanu. Šodien droni spēj dažu minūšu laikā pārskatīt plašas teritorijas. Tie ļauj precīzi noteikt koku sugu sastāvu, koku augstumu, blīvumu, kā arī pamanīt bojājumus, kurus no zemes līmeņa ir grūti saskatīt. Droni būtiski paplašina mežsaimniecības iespējas, ļaujot ātri un efektīvi iegūt aktuālus datus par meža stāvokli. Tiem ir liels potenciāls detalizētas meža inventarizācijas veikšanā, izmantojot augstas izšķirtspējas fotokameras un LiDAR sensorus, kas spēj veidot 3D modeļus un sniegt informāciju par koku augstumu, diametru un kopējo struktūru. Tomēr jāatzīst, ka šobrīd šāda detalizēta analīze ir iespējama tikai ierobežotos apstākļos – galvenokārt vienveidīgās, izretinātās audzēs ar vienas sugas kokiem.
Savukārt satelītattēli nodrošina regulāru un sistemātisku mežu uzraudzību visā valsts teritorijā. Tie palīdz laikus konstatēt kailcirtes, vētras postījumus, ugunsgrēku sekas un pat sausuma radīto stresu kokos. Latvijā šie dati tiek izmantoti gan valsts institūcijās, gan privātajā sektorā, lai pieņemtu pamatotus lēmumus par meža apsaimniekošanu.
Mākslīgais intelekts – datu tulks
Milzīgais datu apjoms, ko sniedz droni un satelīti, pats par sevi vēl negarantē ieguvumu. Šeit talkā nāk mākslīgais intelekts (MI), kas spēj analizēt attēlus un atpazīt noteiktas pazīmes – piemēram, kaitēkļu bojājumus, slimību izplatību vai koku sugu atšķirības.
Latvijā MI risinājumi palīdz prognozēt egļu mizgrauža izplatību, savlaicīgi identificēt riskam pakļautās audzes un plānot preventīvus pasākumus. Tas ļauj samazināt ekonomiskos zaudējumus un vienlaikus saglabāt meža ekoloģisko līdzsvaru.
Ieguvumi gan dabai, gan cilvēkiem
Tehnoloģiju izmantošana mežsaimniecībā nozīmē precīzāku, ātrāku un videi draudzīgāku darbu. Samazinās nepieciešamība pēc biežas fiziskas klātbūtnes
grūti pieejamās vietās, uzlabojas darba drošība, bet lēmumi balstās datos, nevis minējumos.
Svarīgi arī tas, ka šīs tehnoloģijas palīdz sabiedrībai – veic caurspīdīgāku mežu uzraudzību, labāku dabas aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Latvijas meži tādējādi kļūst ne tikai par ekonomisku vērtību, bet arī par moderni pārvaldītu ekosistēmu.
Projektu finansē Meža attīstības fonds
30.12.2025.