Katru reizi satiekoties ar jauniem cilvēkiem, kas, neraugoties uz dažādiem piedāvājumiem, tomēr ir izlēmuši palikt tajā pusē, kur dzimuši un auguši, ap sirdi paliek tā gaišāk.
– Esmu dzimis Ogrē, bet jau gada vecumā pārcēlāmies dzīvot uz Ļaudonu. Mācījos Ļaudonas vidusskolā, bet 11. klasē sakarā ar treniņiem karatē pārgāju uz Madonas 2. vidusskolu. Es ne tikai pats ar to nodarbojos, bet arī sāku trenēt citus, – stāsta ROLANDS DRUŽOKS. Pats ar šo sporta veidu sācis nodarboties 7. klasē: – Karatē nav tikai aizsardzības veids, īpaši jaunākā vecuma bērniem līdz gadiem 16, līdz pilngadībai. Pats svarīgais ir psiholoģiskā attīstība. Karatē, tāpat jebkurš sporta veids, veido cilvēkā mērķtiecību, pārliecību par savām spējām, rakstura stingrību. Karatē priekšrocība ir tā, ka arī fiziskajā ziņā tas cilvēku attīsta ļoti vispusīgi – nostiprina skeletu, trenē ķermeņa lokanību. Līdz ar to tā ir veselības nostiprināšana visam turpmākajam mūžam arī tad, ja augsti rezultāti netiek sasniegti.
Iespējams, tieši mērķtiecība, kas radusies sportā, Rolandam viņa 24 gados ir palīdzējusi tikt jau pie divām augstākajām izglītībām. – Pēc vidusskolas iestājos Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātē. Turpināju arī trenera darbu, bet tad nāca izmaiņas likumdošanā, kas paredzēja, ka arī pulciņu vadītājiem, lai strādātu ar bērniem, ir vajadzīga pedagoģiskā izglītība. Es iestājos Sporta pedagoģijas akadēmijā, ko absolvēju 2007. gadā, bet studijas Rēzeknes Augstskolā nepametu un šogad ieguvu arī ekonomista diplomu. Esmu iecerējis mācības turpināt maģistrantūrā, bet pagaidām līdz pavasarim mans mērķis ir padziļināti apgūt angļu valodu, – stāsta Rolands.
Šobrīd Rolandam ir savs sporta klubs, un viņš trenē audzēkņus Madonā un Cesvainē. – Madonā šis ir pirmais gads, grupā ir bērni lielākoties līdz 4. klasei (vēl, starp citu, ir dažas brīvas vietas, jo nodarbības tikai oktobrī sākas). Bet Cesvainē ar bērniem darbojos četrus gadus, un man jau ir audzēkņi, kurus var saukt par profesionāļiem, – ar ļoti augstiem rezultātiem Latvijas un pat Baltijas mērogā, kuri piedalās starptautiskos turnīros. Esmu arī savas māsas Sanitas un brāļa Jāņa treneris, viņi ir stabili Latvijas izlases kandidāti un pārstāvēs mūsu valsti Eiropas čempionātā. Tagad, kad laiks nav jāvelta studijām, arī pats esmu atsācis aktīvi trenēties un domāju piedalīties Latvijas čempionātā, – atklāj Rolands.
– Savulaik mammai šķita, ka Rolands ir tāds stingrs vārds. Laikam jau viņai taisnība. Par rakstura stingrību nevaru sūdzēties. Man katrā ziņā pašam savs vārds patīk. Tas arī nav nemaz tik plaši izplatīts. Šajos 8 trenera gados esmu apmācījis ap 400 audzēkņu, un tikai viens starp viņiem bija Rolands, – vaicāts par sava vārda vēsturi, atzīst šodienas vārdadienas gaviļnieks.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto