Lai arī kādi būtu laikapstākļi, ieildzis bezsaules un gaismas minumuma periods, kas visus piezemē, lai kādā ģeopolitiski nemierīgā laikā dzīvojam, visā pasaulē gatavojas un gaida Ziemassvētkus.
Gaida ar cerību, ka tie atnesīs mieru, prieku un gaišumu.
Vieniem tie ir gadskārtu ierašu svētki, ziemas Saulgrieži, bet kristiešiem saistās ar brīnumu – Ziemassvētku notikumu – Betlēmes silītē pieticīgos apstākļos piedzimušu bērniņu, kas katru gadu atgādina cilvēkiem par beznosacījuma mīlestību, svētumu un mieru, ko meklējam, bet steidzīgajā ikdienā tikai ar savu gribu vien nevaram saglabāt.
Mazu brīdi pirms Ziemassvētkiem saproti, cik ātri ir pasteigušās četras Adventa svētdienas, ka gribas apstāties no skrējiena, rūpēm, pienākumiem, nedrūzmēties tirdziņos un stāvēt rindās veikalos, bet pabūt klusumā, padomājot par būtiskāko, kas ir svarīgi, lai svētki nebūtu tikai laicīgi, bet arī garīgi.
Tas var izdoties, liekot centrā Dievu, kura klātbūtni jūt gan Baznīcā, gan ģimenēs, gan mājās, kur svētki paiet vienatnē.
Ziemassvētkos daudzina, ka lielākā dāvana ir kopā sanākšana un ģimene, tomēr – cik daudz cilvēku dzīvo vieni un Ziemassvētkos to izjūt visskaudrāk. Pasaules Veselības organizācijas pērn izstrādātais ziņojums parāda, ka katrs sestais cilvēks jūtas vientuļš. Aptaujas dati rāda, ka 13 % Latvijas iedzīvotāju vientulību izjūt visa gada garumā, bet 25 % – īpaši rudens un ziemas mēnešos. Jauniešu vidū šī tendence ir vēl izteiktāka – 20 % cilvēku vecumā no 18 līdz 29 gadiem jūtas vientuļi neatkarīgi no sezonas, savukārt tumšākajos mēnešos šis īpatsvars pieaug līdz 32 %. Aizdomājos arī par kara plosīto Ukrainu, kur mājas un ģimenes ir izpostītas, kur par svētku noskaņojumu var tikai iztēloties.
Kristus dzimšanas svētki asociējas ar Svēto ģimeni un Bībeles stāstu, ko katru gadu Ziemassvētku laikā no jauna atgādina simboliskā Betlēme pie lūgšanu kapelas Madonā, kas ir kā garīgo Ziemassvētku simbols.
"..Jāļauj Dieva vārdam iekrist manā sirdī, lai tas varētu mani pārveidot.
Lai saprastu, ka tam, kam ir Dievs, netrūkst nekā, jo tas ir viņš, kas piepilda ar savu bezgalīgo beznosacījuma mīlestību.. Ja uzdrīkstos to pieredzēt, mana sirds ir prieka pilna, un nevajag sev atgādināt, ka ir jāpriecājas. Sirdī jau vienkārši ir prieks." (Alzelms Grīns, "Mieram tuvu").
Lai visās mājās – "pilīs un būdiņās" – norimst steiga, rūpes un raizes par nebūtiskām lietām, tā vietā lai ienāk brīnumainais miers, prieks un Mīlestības starojums. Ne tāds, ko pasaule dod, bet tāds, kas nāk un atklāj, ka Gaisma nemirst.
23.12.2025.