Virtuvē vienmēr ir silti. Ne tikai tāpēc, ka tur tiek gatavotas maltītes vai svētku mielasts, bet arī tāpēc, ka tā ir vieta, kur kopā sanāk ģimene. Sarunas, smiekli, arī kopīga darbošanās uzbur siltu un brīnišķīgu atmosfēru.
Lubāniete Laura Novika smej, ka nav nekāda kulināre, bet ģimenei maltītes gatavo un laiku pa laikam iepriecina savējos arī ar kādu īpašāku ēdienu.
– Ģimenē gatavojam ļoti dažādus ēdienus – gan tradicionālos, gan mūsdienīgos. Es vairāk gatavoju tradicionālos – kartupeļus, kotletes, mērces utt. Savukārt vīrs gan parasti pārsteidz ar kulinārijas šedevriem – tortiljām, burgeriem, sacepumiem, – pastāsta Laura Novika.
Lai gan ēst gatavošana ir ikdienas nepieciešamība, ne vienmēr ir vēlme stāvēt pie plīts. Arī Laura atzīst, ka ne vienmēr tas ir vienkārši.
– Pašai ar gatavošanu ir tā – ja ir iedvesma, tad ļoti patīk gatavot un reizēm izmēģināt jaunas receptes. Bet lielākoties ir grūti izdomāt, ko gatavot, jo šķiet, ka viss jau ir apnicis, – atzīst Laura. – Tomēr ar gardiem ēdieniem mēdzam viens otru arī palutināt. Palutināšana parasti notiek brīvdienās vai svētkos. Meita bieži vien brīvdienu rītos visiem sacep pankūkas vai kēksiņus. Arī viņai ļoti patīk gatavot. Mums visiem ļoti garšo pelmeņi, tad nu tie tiek gatavoti dažādās versijās. Viena no tām: nepieciešami pelmeņi, tomāti, marinēti gurķi, sīpoli, majonēze, siers. Pelmeņus mazliet apcep pannā. Tad kārto cepamtraukā kārtās – pelmeņi, majonēze, tomātu šķēles, marinētu gurķu šķēles, pelmeņi, majonēze un siers. Tad to visu liek cepeškrāsnī uz 15-20 minūtēm. Sanāk ļoti garšīgs sacepums!
Starp ikdienas maltītēm un tradicionālajiem ēdieniem Laura svētkos savu ģimeni labprāt iepriecina ar vizuāli skaistu un mutē kūstošu ciparkūku.
– Ciparkūkas sāku cept, kad piedzima trešais bērniņš. Izdomāju, ka katru mēnesi gatavošu kūku. Jāatzīst – pirmās bija briesmīgas, bet nenobijos, un ar katru mēnesi sanāca arvien labāk. Esmu cepusi arī citas kūkas, bet tieši ciparkūka bērniem patīk vislabāk, jo katru reizi ir savs cipariņš, – prieku pauž Laura.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, mājās ienāk īpaša noskaņa – gaisma, siltums un kopā būšana. Viena no nozīmīgākajām tradīciju daļām ir tieši ēst gatavošana, jo tā apvieno paaudzes un saglabā senas paražas. Virtuvē jūtamas bērnības atmiņas: kanēļa un krustnagliņu smarža, piparkūku mīklas mīcīšana un klusa rosība, gatavojoties svētkiem. Latviešu Ziemassvētku galdā īpaša vieta ir tradicionāliem ēdieniem. Bieži tiek gatavoti pelēkie zirņi ar speķi, cepta cūkgaļa, skābēti kāposti, pīrāgi un, protams, piparkūkas. Taujājot, kādas tradīcijas ir Lauras Novikas ģimenē, viņa stāsta: – Rasols vienmēr tiek celts galdā, katros svētkos. Ar bērniem kopā katru gadu cepam piparkūkas. Piparkūku mīklu gan pērkam veikalā. Izvēlamies "Latvijas maiznieka", tā šķiet visgardākā. Tāpat neaizmirstam arī par citiem ēdieniem. Tradicionāli galdā tiek celti sutināti kāposti, siļķe kažokā. Reizēm izdomājam arī kādus jaunus salātus vai saldo ēdienu. Runājot par citām mūsu ģimenes tradīcijām – Ziemassvētkos nedāvinām dāvanas. Tikai bērniem kādu nieciņu. Gatavojam dažādas spēles, kopā ar ģimeni spēlējam. Tradicionāli svētkus svinam kopā ar vecvecākiem. Kādreiz lozējām, kurš kuram gatavos dāvanu, bet ar laiku sapratām, ka tas kļūst par slogu un beigās bojā vien svētku noskaņu, jo rodas stress par pareizas dāvanas izvēli.
23.12.2025.