Atsāksim lasīt un pētīt Svētos Rakstus! Tagad tam ir īstais brīdis. Raksti ir Dieva iedvesti un noderīgi mācībai vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā — Pāvila otrā vēstule Timotejam 3:16.
Grēks caur čūsku ielauzās paradīzē un pavedināja pirmo cilvēku pāri uz neuzticību un nepaklausību savam Dievam Radītājam, ar to sākās un turpinās visas cilvēces lejupslīde un iznīcība. Šī pati čūska ar vēl palielinātu jaudu darbojas uz mūsu prātiem vēl joprojām, tikai taktika dažviet pamainīta. Iepriekš sacītā – jūs nemirsiet – tagad – nāc un baudi, jo dzīvo pasaulē tikai vienu reizi! Turpinājumā: ak, jūs nabadziņi, jūs vēl daudz ko nezināt un neprotat, sevišķi jauniešiem – pieaugušo lieguma dēļ vēl daudz ko neesat baudījuši. Tāpēc pamēģini vēl no šīs glāzītes, vēl šo cigaretīti, tās jau tagad uzlabotas, izsmalcinātas, nekaitīgas, vēl šo šovu, jo tā dara visi. Čūska paradīzē, gozējoties aizliegtā koka lapotnē, dižojas ar savu labsajūtu un no tā augļiem – cilvēku valodas prasmi, pārējām čūskām tas neesot pieejams. Tiek piesolīti gudrības kalni, tagadējā izteiksmē pats mākslīgais intelekts!
Tiešām būsiet tikpat gudri kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns. Faktiski par gudrības trūkumu sabiedrībā nevaram žēloties, bet izcilais intelekts bez dievišķās taisnības un mīlestības ir sociāli bīstams!
Tāpēc mūsdienās ļaunums un naids kā lavīna appludina planētu. Tagadējiem kariem, kuri nominēti kā operācijas, no tuvāko kaimiņu puses nav gala, ne malas, jo nav it kā neviena atbildīgā un līdz ar to vainīgā, atliek tikai pašiem bruņoties. Šinī sakarā – kāds Bībeles stāsts: Izraēla tronī vēl gados jaunais ķēniņš Dāvida dēls – Salamans. Viņš vienlaikus arī soģis. Pie viņa tiek atvestas divas sievietes un viens bērns. Abas vientuļās māmiņas, dzīvojušas kopīgā telpā un katrai pa vienam augumā līdzīgam dēliņam. Kādā naktī viena no tām nogulējusi savu bērniņu. Negribēdama to atzīt, veikli nomainījusi savu beigto bērnu, no otras mātes paņemdama dzīvo. Ķēniņš ilgi nedomājot licis padotajiem atnest viņam zobenu un devis pavēli sadalīt bērnu uz pusēm, lai sanāktu abām. Neīstā māte tam piekritusi, bet īstā dedzīgi atvēlējusi savu dēliņu otrai un līdz ar to pēc patiesā sprieduma atguvusi savu bērnu. Lūk, čūskas nelietība ar ķēniņam dāvāto Dieva gudrību un taisnību tika satriekta. Pati vietniece – cilvēku pavedinātāja laiku beigās saņems savu daļu.
Jāņa Atklāsmes grāmatas 20:1-3, 10, 14, kur sacīts: nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā.
Daudz ļaunuma ir pasaulē, no kā jācieš cilvēkiem. No seniem laikiem tas alkohols: vīns – saraudzēta ogu sula – tas ir trakulis, tā ir teicis Salamans. Paradoksāli, reibinošie dzērieni tiek intensīvi ražoti, importēti plašā apjomā, ar uzcenojumu iztirgoti, veikalos – goda vietā svinīgi ar laimes vēlējuma tostiem pielietoti, pat valsts svētkos labu vēlot Latvijai, bet līdzko iesēsties savā automobilī pie stūres par laimē izdzertām promilēm – momentā noziedznieka kārtā. Neatkarīgi no tā, vai braucis sekmīgi vai kādu paspējot ceļā sabraukt – sods vienāds.
Mašīnas un tiesību konfiskācija, mašīna uz karalauku, braucējs uz daudziem gadiem bezdarbniekos. Baisi iedomāties, kā tas viss ietekmē mūsu tā jau iztukšotās un trūcīgās valstiņas tautsaimniecību un ģimeņu labklājību. Tam tā nevajadzētu būt!
Nepieciešama šķirošana: aitas pa labi, āžus pa kreisi. Daudzām aitiņām, kuras bija vienkārši sekojušas savam baram un instinktam, netiktu pārdomām pat viena mēneša dīkstāves. Tas pats ar āžiem, kas sodāms, tas jāsoda, kam atkarība un jau ar slimības simptomiem nekavējoša ārstēšana un personas rehabilitācija. Jauniem censoņiem būtu ieteicams, saņemot transportvadītāja tiesības, kā kādreiz pionieriem – nodot svinīgo solījumu kalpot dzimtenei un braukt skaidrā prātā.
Vēl mūsu nelaime – cilvēku un līdzekļu trūkuma dēļ tiek aizvērtas un nolikvidētas daudz tik ierastās un vajadzīgās iestādes. Uz šī fona pieaug un paplašinās labiekārtotie cietumi. Liepājā – vismodernākais Eiropā! Ir ar ko lepoties, lai brauc šurp brīvprātīgie! Ja nopietni, jau no senatnes zināms, ka krogi un cietumi ir bezdievības, bezdarbības un nodzeršanās skarbais rezultāts!
Tagad par kādu jau ieilgušu tiesvedību, kur pie vainas cienījams mūzikas profesors anekdotiski romantiska gadījuma dēļ, jo uzaicinājis sev iepatikušos studentīti uz randiņu viesnīcā.
Dilemma ir tā, cik gadu cietuma – 4 vai 6 – viņam par to pienākas par sekām. Līdzīgi kā dzeršana, tas nav nekas jauns mūsu Eiropas kultūrā. Piemēram, arī profesors Fausts un Margrietiņa. Atceros šo reiz noskatīto operu – ļoti krāšņs uzvedums! Tur pavīdēja kāds personāžs Mefistofelis, kas jauca galvu profesoram. Atgriežoties pie tiesvedības, varēja būt, ka šis Donžuāns būtu rīkojies brutālāk un ieslēdzies ar studentīti savā darba kabinetā. Cik tad gadu viņam pienāktos, vai kā citā režīmā – 25 gadi par nodokļu maksātāju naudu!
Rakstu tāpēc, ka viss varēja būt un bija jābūt citādāk ar pievienoto vērtību!
Par šādiem notikumiem arī Dieva vārdā Bībelē ir savs risinājums – Jāņa evaņģēlija 8. nodaļā tiek atklāta laulības pārkāpšanā notvertā sieviete ne vairs pie Salamana, bet tagad pie Kunga Jēzus. No jauna negaidīts pavērsiens. No soģu rokām izslīd savāktie uz grēcinieci metamie akmeņi. Sieviete saņem piedošanu ar noteikumu – ej un negrēko vairs!
Rakstu tāpēc, ka šodien bez oficiāliem pastāv arī savstarpēja izlīgšana piedošanas līmenī, īpaši tagad – kara apstākļos – mums jābūt vienotiem!
Atgriežoties pie iesāktā, lai nenotiktu tas, kas notika, šis nezināmais, studentītei bija iespēja pa ceļam uz viesnīcu apdomāties un neaiziet. Varēja vismaz piezvanīt savai māmiņai un padižoties, jo ne katrai studentei uzsmaida laime būt pasniedzēja ievērotai. Varēja arī satikties, tas vēl nebūtu grēks. Pie labas gribas – lieliska iespēja, pat ar pirkstu pakratot, vest veci pie prāta. Un tas būtu liels ieguvums akadēmijai, arī Latvijai, iespējams – visai pasaulei.
Sev un varbūt vēl kādam par mierinājumu vēlos pastāstīt, kā Dievs Kungs darbojas pie cilvēkiem, vadot to dzīves. Gadi steidzas, un manam sertifikātam un līdz ar to arī mans derīguma termiņš strauji tuvojās nobeigumam. Darba kabinetā šī svarīgā dokumenta vietā uz tā paša vadzīša piekarināju atvērtu baznīcas kalendāru ar citātu no Jesaja grāmatas 54:10: "Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet mana žēlastība neatkāpsies no tevis, un mana miera derība nešķobīsies, saka Kungs, tavs apžēlotājs!" Lasīju un pārlasīju šo brīnišķo apsolījumu, līdz tas mani uzrunāja personīgi. Par žēlastību – protams, neizsakāma pateicība, bet kā ar derību? Tad man atmiņā atausa 1958. gada rudens diena. Pēc atgriešanās no tālās zemes savas skolas gaitas pabeidzu Madonas 2. vidusskolā. Bija man arī savi plāni un ieceres. Negaidīti manās rokās nonāca neliela dramatiska grāmatiņa par ārstu pašaizliedzīgo cīņu uz dzīvību un nāvi, uz sevis izmēģinot pretinfekcijas līdzekļus. Mani pārsteidza uz grāmatas vāka uzbildēta cilvēka seja ar izmisīgu palīgā aicinošu acu skatienu. Tas mani tā ietekmēja, ka nekavējoties devos uz Madonas slimnīcu. Taču nebija jāskrien, jo slimnīca toreiz atradās tajā pašā Skolas ielā 12. Ienākot priekštelpā, redzēju uz kušetes guļošu cilvēku. Protams, mana palīdzība viņam nebija vajadzīga. Iespējams, viņš bija noguris un pa ceļam ienācis atpūsties. Tas bija mans pirmais pārbaudījums. Vēl man nācās atbildēt, vai spēšu droši un mierīgi pietuvoties pie krietni atbaidošāka cietēja, uz to devu pārliecinošu "jā" vārdu. Nebija viegli medicīnā, dažreiz pat pavisam grūti. Tomēr ļoti ceru un ticu, ka tas nebija veltīgi, ka ar Dieva Kunga palīdzību izdevās kādam pakritušam palīdzēt piecelties. Āmen.
09.12.2025.