(23. turpinājums)
1945. gadā, kad beidzās Otrais pasaules karš, padomju valdība noteica, ka zemniekiem piederošā tehnika, mājlopi un inventārs jānodod koplietošanā. Tā saucamo Mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu (MZIP) izveidoja „Jaunkalvēnos”, kas atradās, braucot no Ērgļiem uz Katrīnu, un tas pastāvēja līdz 1949. gadam. MZIP bija vajadzīgs, lai sniegtu tehnisku palīdzību trūcīgo un vidējo zemnieku saimniecībām. Pirmie kolhozi Ērgļos dibināti 1949. gadā, vēlāk apvienoti un izveidots lauksaimniecības artelis (LA) „Ērgļi”, 1960. gadā — padomju saimniecība (PS) „Ērgļi”.
Padomju saimniecības „Ērgļi" ēku komplekss Cēsu ielā
Attīstoties lauksaimniecības arteļu sistēmai, radās nepieciešamība pēc jaunas pārvaldes ēkas, tehnikas novietnes un remontdarbnīcām. LA „Ērgļi" centrs sāka veidoties tagadējā Cēsu ielā. 1955. gadā tika uzceltas divas noliktavas un sargu māja (Cēsu iela 16a), bet 1957. gadā – mašīnu un traktoru stacijas pārvaldes ēka (Cēsu iela 19).
Kad 1960. gadā tika izveidota PS „Ērgļi", pārvaldes ēka kļuva par kantori, kurā iekārtoja kabinetus direktoram un tehniskajai sekretārei, grāmatvežiem, ekonomistiem, agronomiem, zootehniķiem, partijas sekretārei, melioratoram. Kase atradās slēgtā telpā. Līdzās kabinetiem bija aktu zāle sapulcēm un svētku pasākumiem. Te varēja iepazīties ar dažādiem uzskates līdzekļiem, uz sienām – lozungi, valsts vadoņu foto. Kantora ēkā bija izveidots Ērgļu patērētāju biedrības veikaliņš, kurā varēja iegādāties pārtiku, alkoholu, cigaretes, veļas pulveri, ziepes. Bija arī neliela ēdnīca.
1960. gadā tika uzceltas mehāniskās darbnīcas (Cēsu iela 16a), kurās veica tehnisko apkopi un remontēja vieglās un smagās automašīnas, lauksaimniecības tehniku, kā arī bija smagās mehanizācijas remonta brigāde, kas apkalpoja PS „Ērgļi" fermas, kurinātavas, kanalizācijas iekārtas u. c. Darbnīcā veica metināšanas, virpošanas, metālapstrādes, vulkanizēšanas, elektriķa, atslēdznieka darbus. Pie darbnīcas ieejas bija telpa dispečeram. Katru rītu darbiniekiem vajadzēja reģistrēties un saņemt darba norīkojumus.
Cēsu ielā 14 uzcēla mašīnu un traktoru rezerves daļu noliktavu, kurā glabāja visu nepieciešamo tehnikas remontam – filtrus, sveces, blīvslēgus, gultņus, sūkņus, kardānus, izpūtējus, hidrocilindrus, skrūves, uzgriežņus, spuldzes, stiklus u. c. 1960. gados kādu laiku daļā ēkas bija galdniecība. Lai noliktava būtu plašāka, izveidoja piebūvi. Šajā daļā glabāja dažādas drēbes, halātus, zābakus, arī segas, spilvenus, palagus, bija arī pirmās palīdzības nepieciešamības preces, gāzmaskas u. c. Cēsu ielā 14a 1968. gadā uzcēla katlu māju.
No PS „Ērgļi" mehāniskajām darbnīcām (Cēsu iela 16a) pa labi 1970. gadā uzbūvēja tehniskās apkopes punktu un garāžas lauksaimniecības mašīnām. Garāžā Cēsu ielā 18 pa ziemu uzglabāja galvenokārt kombainus un preses jeb lielo lauksaimniecības tehniku.
1980. gadu sākumā PS „Ērgļi" administratīvajai ēkai uzcēla piebūvi, kurai bija divi stāvi. Pirmajā iekārtoja virtuvi un ēdnīcu, otrajā – kantori, kurā īpaša vieta tika atvēlēta grāmatvežiem, ekonomistiem u. c. 1980. gadu beigās paplašināja un labiekārtoja aktu zāli. 1985. gadā Cēsu ielā 12 uzcēla noliktavu, kurā glabāja galvenokārt riepas un motorus.
PS „Ērgļi" pastāvēja līdz 1991. gadam, tad tika dibināta paju sabiedrība „Ērgļi", 1993. gadā – kooperatīvā sabiedrība „Ērglis", kas darbojās līdz 1997. gadam. No 1990. gadu vidus ēkas pakāpeniski tika privatizētas. Kantora mājai (Cēsu iela 19) bija vairāki īpašnieki. Ēdnīcas telpās no 1995. gada līdz 1990. gadu beigām bija SIA „Zaļā" maizes ceptuve, kurā cepa visdažādāko maizi – formas, saldskābmaizi, balto, ķiploku, dažādas saldās maizes. Ap 2015. gadu kādu laiku bija ķiploku pirmapstrādes cehs. Patērētāju biedrības veikala vietā kooperatīvā sabiedrība „Ērglis" 1993. gadā iekārtoja veikalu-kafejnīcu, ko vēlāk privatizēja un modernizēja. 1990. gadu beigās kafejnīca beidza pastāvēt. Laika gaitā lielākā daļa ēkas ir nonākusi pašvaldības īpašumā, bet atsevišķas telpas pieder privātpersonām, izmantojot tās gan kā noliktavu, gan tehnikas novietni.
Darbnīcas no 1993. gada pārņēma kooperatīvā sabiedrība „Ērglis", kas sniedza pakalpojumus zemes apstrādē, tehnikas remontā un iznomāja lauksaimniecības tehniku. Tā kā pakāpeniski samazinājās vajadzība pēc lauksaimniecības pakalpojumiem, 1990. gadu otrā pusē tika izveidots SIA „Vija" (līdz 2005. gadam). Tika turpināti tehnikas remontdarbi un gatavotas guļbūves. No 2006. līdz 2011. gadam SIA „ALLAP" – kokapstrāde, guļbūves ēku celtniecība.
Tehniskās apkopes punktā no 1993. līdz 1996./97. gadam darbojās Daigas Āvas individuālais uzņēmums – autoservisa firma „AUTO-ĀVA", kas veica auto apkopi, kvalitatīvus krāsošanas darbus, metināšanu. Kādu laiku ēkā bija arī veļas mazgāšanas punkts. Ēku Cēsu ielā 14 1990. gados privatizēja. Cēsu ielā 12 no 1999. līdz 2005./06. gadam bija riepu serviss SIA „Kallings un Ungers", no 2007. līdz 2022. gadam – Eināra Užāna riepu serviss.
Ēka Cēsu ielā 18, kur glabāja lielo lauksaimniecības tehniku, 1990. gadu beigās tika pielāgota kokapstrādes darbiem. SIA „Dareta" darbojās no 2000. gada līdz apmēram 2007. gadam, gatavoja dzelzceļa gulšņus un brusas. Pēc tam ēka pārgāja SIA „Kārlis" īpašumā. Tika izveidota kokskaidu brikešu rūpnīca „Ērgļi Wood" („Ergli Wood"), kas strādāja no 2008. līdz 2013. gadam.
Cēsu ielā 16a 2000. gados ēkas savā īpašumā pakāpeniski pārņēma SIA „Aibi", gaļas pārstrādes un iepirkšanas uzņēmums. Veicot pamatīgus remontdarbus, kādreizējā tehniskās apkopes punktā tika iekārtots birojs, transportlīdzekļu apkope un blakus garāžas tehnikai. Darbnīcas ēkā tika nomainītas jumta konstrukcijas un veikti nepieciešamie remontdarbi. 2019. gadā SIA „Latvijas gaļa" zīmola biorawpetfood.lv īpašnieks te ierīkoja barības ražotni lolojumdzīvniekiem. 2022. gadā ražotne tika pārvietota uz Oškalna ielu 14 un ēka pielāgota tehnikas novietošanai.
Šobrīd Cēsu ielā 16a atrodas SIA „Aibi" un SIA „Latvijas gaļa" birojs, pārējās ēkās – darbnīcas un garāžas.
02.12.2025.