INĀRA ZĀBERE ir barkaviete kopš dzimšanas, te arī mācījusies un pēc diploma iegūšanas strādājusi Meirānu skolā. 2001. gadā viņa devās strādāt uz Rīgu, bet, sasniedzot pensijas vecumu, atgriezās atpakaļ dzimtajā Barkavā. Viss darba mūžs ir pavadīts, strādājot par skolotāju. Redzot Ināras darinātos skaistos rokdarbus, šķiet, ka viņa ir mājturības vai vizuālās mākslas skolotāja, taču sarunā atklājas, ka viņas stiprās puses ir matemātika un fizika.
– Arī, adot un tamborējot, ir jārēķina un jāskaita. Ar to sāku nodarboties, kad piedzima bērni – pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem. Tas bija laiks, kad drēbes, ko varēja nopirkt, daudziem bija līdzīgas vai vienādas, un tā es sāku darināt jaciņas un citus apģērba gabalus. Bija tāds žurnāls „Sieviete", no šī žurnāla pielikumiem iemācījos adīt zeķes. Kad dzīvoju Lubānā, tur bija ražošanas apvienības „Daiļrade" cehs, kurā pieņēma amatnieku rokdarbus. Lubāna ir ezeru zeme, arī grāvju pa pilnam, līdz ar to daudz klūgu, un šajā cehā pieņēma klūgas, lai cilvēki varētu pīt grozus. Mans vīrs brauca peļņā griezt klūgas, un tā radās ideja, ka vajag iemācīties pīt klūgas. Es arī gāju uz klūgu pīšanas kursiem, divus darbiņus izgatavoju, bet vairāk tā arī neesmu neko uzpinusi. Bet citi, kas gāja uz šiem kursiem, tagad pin kolosālus izstrādājumus.
Atgriežoties pie adīšanas un tamborēšanas – es darināju kaut ko sev, kaut ko bērniem, šo un to arī ne īsti noderīgu, jo pašai vienkārši gribējās. Smejos, ka adu, lai visi redz, ka esmu ļoti čakla. Padomju laikos daudz kur bija jāsēž rindās, piemēram, pie dakteriem, tad man vienmēr bija līdzi kas adāms vai tamborējams. Arī mana mamma ir nodarbojusies ar rokdarbiem – viņai ir krustdūrienā izšūti spilveni. Barkavas sievas, sākoties modernajiem Eiropas projektiem, kurus te rakstīja, apmeklēja nodarbības – auda lakatus un darināja dažādus rokdarbus. Tēvs savulaik ir taisījis koka ķeblīšus un puķu galdiņus, māsas arī ir radošas. Apguvu vēl citus rokdarbu veidus, jo gribējās klāt kaut ko jaunu. Kad bērni jau lieli un laika ir vairāk, tā arī darbojos.
Barkavas pagasta bibliotēkas vadītāja Dacīte Tomiņa apskatāmo rokdarbu vidū īpaši izceļ dreļļu rakstā adīto un tamborēto. Ināra redzējusi meirānietes Guntas Sanderes dreļļu rakstā darināto lakatu. Tas ļoti ieinteresējis, un Ināra nolēmusi, ka arī vēlas tādu noadīt. Meklējusi pamācības internetā, konsultējusies arī ar Guntu, un tā „izbūrusies" cauri. Nu jau noadīti vairāki dreļļu raksta lakati. Ināra atminas, ka Nacionālajā bibliotēkā 1. stāva grīda izlikta ar flīzēm dreļļu rakstā. Arī Ināras vecmammas segas tajā darinātas, bet nu jau laika zobs un kodes darījušas savu. Ināra priecājas, ka izdevies tikt cauri šim rakstam, un viņai ļoti patīk iznākums.
Kad pajautāju, vai daudzo gadu ritumā nav sajucis skaits, cik daudz darbu noadīts un notamborēts, Ināra daudz nedomājot atsaka – par skaitu nav ko runāt, var runāt par veidiem. Blūzītes, plediņi, arī tamborētas pērlīšu krelles, nemaz nerunājot par Ziemassvētku dekoriem.
– Kad 2022. gadā sākās karš Ukrainā, mēs ar mammu esam adījušas, adījušas un adījušas zeķes, un ne jau divus pārus, bet daudz. Pēdējās zeķes aizsūtījām skolēnu rudens brīvdienās biedrībai „Tavi draugi", kas nodarbojas ar labdarību. Mājās zeķu nav, visas ir prom. Agrāk biju piezemētā latviete, savos rokdarbos ievijot brūnos un citus mierīgos toņus, bet, gadiem ejot, tajos parādījušās arī drosmīgas krāsas – zils ar sarkanu, zils ar rozā, zils ar zaļu, un vēl dažādi. Savienoju gan tādas krāsas, kas iet kopā, gan tādas, ka neiet kopā. Nezinu, kas uz to vecumu notiek, – smaida Ināra.
Dažreiz negaidīts iznākums pat patīk labāk, nekā vizualizācija, kas konkrētajam darbiņam veidojusies iztēlē. Barkavas bibliotēkā apskatāmā izstāde „Paaudzēs mantotais" interesentiem pieejama līdz 5. decembrim. Mazbērniem, vedeklām un bērniem skaistie darinājumi vēl nebijuši atdāvināti, un pēc Dacītes Tomiņas piedāvājuma Ināra piekrita tos izlikt apskatei. Kā saka rokdarbniece, šie adījumi un tamborējumi neesot domāti izrādīšanai, bet, ja bibliotēkas vadītāju tie uzrunājuši, – lai notiek! Iedvesmu Ināra Zābere smeļas no darba, ko dara, viņai tas vienkārši patīk.
28.11.2025.