To, ka depozīta sistēma būtiski samazina atkritumu daudzumu dabā, atzīst madoniete Ināra Caune (attēlā).
Pudeļu un skārdeņu savākšanas punkti motivē cilvēkus nodot iepakojumu, nevis izmest to mežā vai sadzīves atkritumos. Rezultātā ir tīrāka vide, mazāk piesārņojuma un ilgtermiņā arī mazāk izmaksu pašvaldības uzņēmumam atkritumu savākšanā.
– Man pašai tukšo pudeļu ir maz, vairāk dzeru tējas, bet, ja nu kādu minerālūdens pudeli izdzeru, to arī nododu. Protams, zinu, kur Madonā atrodas depozītpunkti, piemēram, pie lielās Maximas, arī benzīntankos esmu redzējusi.
Savulaik, kad darba vajadzībās braucu uz Lietuvu, tukšās pudeles sakrāju un nodevu tur, jo Lietuvā depozīta sistēmu ieviesa jau 2016. gadā. Latvijā joprojām ir dažas pudeles, kuras pie mums nepieņem, bet kaimiņvalstī pieņem. Priecājos par depozīta sistēmas ieviešanu mūsu valstī, jo savulaik tukšās pudeles mētājās pa labi un pa kreisi. Tagad vide ir ievērojami tīrāka. Vienīgais apgrūtinājums – kamēr tukšās pudeles tiek sakrātas, mājās jāievieš vēl viens lieks atkritumu maiss. Bet šķirošana atmaksājas! To mācu arī mazbērniem. Viņiem katram ir savs maiss, kurā uzkrāj izdzertās limonādes pudeles tālāk nodošanai. "Es nodošu", "Es pats nodošu!" – tas ir mazbērnu izsauciens, jo cents, ko bērns saņem par nodoto, arī ir labs organizators. Kad kopā ar vecākiem mazbērni dodas uz veikalu, vienmēr paņem sakrātās skārdenes vai pudeles no sava maisiņa. Protams, svarīgi pārliecināties, ka iepakojumam ir Latvijas depozīta zīme un svītrkods ir skaidri salasāms, jo saburzītas etiķetes var traucēt nolasīšanai. Pirms nodošanas iepakojums ir pilnībā arī jāiztukšo – tas palīdz uzturēt taromātus tīrus un patīkamus lietošanai.
Inārai var piekrist – depozīts patiešām ir arī tiešs stimuls, kas motivē neatstāt iepakojumu atkritumos. Atgriežot pudeli vai skārdeni, cilvēks atgūst naudu, gūst ieradumu sakārtot atkritumus un nodot tos pareizajā plūsmā. Bieži vien cilvēki pat nopelna nelielu papildu summu, savācot svešu pamesto iepakojumu. To redzam arī Madonā.
– Reizēm pie nodošanas punktiem ir pat rindas, – ievērojusi Ināra. – Aizbraucu uz Maximu un, izejot no veikala, jau redzu, ka kāds cilvēks pie tukšās taras nodošanas ir priekšā. To mirkli pagaidīt man nav grūti, bet gandarījums, ka tā lieta iet un mūsu apkārtne no liekā tiek saudzēta, ir iegūts.
25.11.2025.