Jaunieši vislabāk mācās no piemēriem — īpaši tad, kad pretī sēž cilvēks, kurš pats pavisam nesen bijis viņu vietā. Tieši tāda atmosfēra valdīja tikšanās reizē ar bijušo Madonas pilsētas vidusskolas absolventu Edvardu Rudzīti, kurš ieradās skolā, lai dalītos savā pieredzē un atbildētu uz jautājumiem, kas bieži nomoka topošos absolventus: kā saprast, ko vēlies studēt, kā tikt galā ar pārbaudījumiem, kas krājas gan vidusskolā, gan vēlāk augstskolā, un kā atrast pirmo darbu, nenobīstoties no pieaugušā dzīves pienākumiem?
Šī saruna bija kas vairāk par atmiņu stāstījumu. Tā bija godīga, patiesa un ļoti cilvēciska atklātība, kurā jaunieši ieraudzīja, ka ceļš uz profesiju un piepildītu ikdienu reti ir bez līkumiem. Edvards stāstīja par šaubām, kuras pazīst gandrīz katrs vidusskolēns, par izvēlēm, kas šķitušas biedējošas, un par to, kā dažkārt tieši neveiksmes kļūst par lielāko skolotāju. Viņa pieredze apliecināja, ka nav vienas receptes veiksmīgam iznākumam – ir tikai drosme mēģināt, prasme ieguldīt darbu un vēlme attīstīties.
Jaunieši Edvarda stāstījumu klausījās ar interesi, jo runātājs ne tikai deva padomus, bet arī iedvesmoja, prata noturēt uzmanību. Jaunieša pieredzes stāsts bija pierādījums tam, ka nevienam nav jāsāk ar perfektām atbildēm – svarīgāk ir justies gatavam meklēt un nebaidīties kļūdīties.
Pirms puiša prezentācijas tikšanās dalībnieki iepazinās ar dažiem faktiem par viņu. Edvards saņēmis 2. vietu valsts mēroga domrakstu konkursā „Latvijas Satversmes nākamie 100 gadi". Domrakstā puisis apraksta savu sapni, kurā ik pa laikam pamostas un ir jau nonācis nākamajā gadu desmitā. Edvards bijis nominācijas „Gada aktīvists" ieguvējs, skolēnu domes prezidents un, sākot studēt, pirmajā studiju gadā saņēmis Vītola stipendiju. Jaunais puisis absolvējis divas augstskolas un jau strādā starptautiskos projektos.
– Man ir tikai divdesmit divi gadi, un nekādas lielās dzīves gudrības es jums neiemācīšu, bet ar šīs iedvesmas lekcijas palīdzību pastāstīšu, kā izdzīvoju vidusskolas un augstskolas laiku. Paturiet prātā to, kas jums katram šķiet vērtīgs. Varbūt atsevišķas lietas šajā prezentācijā esmu nodēvējis diezgan skarbi, taču galvenais tiešām ir izdzīvot. Madonas pilsētas vidusskolā pavadīju visus divpadsmit mācību gadus. Došu jums padomus, kas palīdzētu jums tikt galā ar vidusskolas posmu, jo tie palīdzēja arī man. Pirmkārt, svarīgi ir draugi un klasesbiedri. Uzturēt draudzīgas attiecības klasē ar visiem ir būtiski, jo vidusskolas laika draugi, visticamāk, būs tie, kuri jums paliks uz mūžu. Vismaz man jau vairākus gadus joprojām ir kontakti ar viņiem. Ar draugiem var kopīgi „vārīt" nepatikšanas un kopīgi arī „līst" no tām ārā, palīdzēt pildīt mājasdarbus un veidot pozitīvu vidi. Nedrīkst aizmirst par mācībām, tam ir jāatrod laiks. Vidusskolas laikā es iesaku saprast, kas jums patīk. Beidzot 12. klasi, es nezināju, ko vēlos darīt tālāk, jo padevās gan valodas, gan matemātika un bioloģija, – jauniešiem stāstīja Edvards Rudzītis.
Puisis iepazīstināja ar vairākiem pasākumiem un aktivitātēm, kurus vidusskolēni var apmeklēt, lai iepazītu studentu dzīves ikdienu. Kā priekšrocība garantētas budžeta vietas iegūšanai ir obligātā dienesta iziešana. Edvards izklāstīja par svarīgāko studiju ikdienā, lekcijām, pasniedzējiem, kopmītņu dzīvi, stipendijām un iespējām pie tām tikt, izpildot noteiktus kritērijus, kontaktu veidošanu, dibinot pazīšanos ne tikai ar citiem studentiem, bet arī pasniedzējiem, un, protams, bakalaura darba rakstīšanu.
– Nevērtējiet sevi par zemu. Studiju sākumā es domāju, ka daudzi pat nezina, kur tāda Madona atrodas, bet mani studiju biedri nāk no „krutām" ģimnāzijām. Tāpat kā vidusskolas, arī studiju gados jāprot atrast laiku atpūtai. Studēju Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes apvienotajā programmā „Biotehnoloģija un bioinženierija", tas sadalās daudzās dažādās nozarēs. Studentiem bija iespēja piedalīties interesantos eksperimentos un nodarbībās.
Tuvojoties lekcijas noslēgumam, Edvards pastāstīja par projektiem, pie kuriem šobrīd strādā. Tikšanās izvērtās par vērtīgu dialogu, ļaujot katram jaunietim uz mirkli ieraudzīt sevi nākotnē, pamanīt iespējas un noticēt, ka viņa ceļš arī var aizvest tur, kur šodien stāv cilvēks, kurš reiz sēdēja tajā pašā skolas solā.
21.11.2025.