Virtuve madonietei LAIMAI SAULĪTEI ir radošuma telpa, kurā valda garšas, krāsas un sajūtas. Viņa spēj saskaņot to, kas šķiet nesavienojams — tradīcijas ar jaunām vēsmām, klasiku ar eksperimentu. Tur, kur citi redz tikai recepti, Laima redz iespēju pārsteigt, un tieši tas padara viņas ēdienu par īpašu — gan ģimenei, gan citiem, kas viņu pazīst.
– Nākamais būs jau desmitais gads, kopš darbojos virtuvē. Pa šiem gadiem esmu piedzīvojusi un pārdzīvojusi visādus lūzuma punktus – kā psiholoģiskus, tā profesionālus, tomēr tiem visiem esmu izgājusi cauri. Un labi, ka tā, jo šādā veidā ir iegūta neatņemama pieredze, kas dara mani stiprāku. Par spīti tam visam no virtuves neesmu izgājusi laukā, lai gan vairākkārt ir bijusi sajūta, ka jānoliek tā karote un priekšauts malā. Virtuves dzīvi sāku kā konditore un ar laiku praktizēju alternatīvo virtuvi. Manam bērnam atklātās pārtikas alerģijas bija galvenais iemesls, kāpēc pievērsos nestandarta jeb alternatīvajai kulinārijai. Sākot strādāt, „nāca klāt" arī maizes cepšanas arods, taču īsā laikā jau kļuvu par pavāra palīgu, kas deva iespēju pilnveidoties arī klasiskajā kulinārijā. Drīz vien devos atpakaļ uz plant-based jeb veģetāro virtuvi, kur nostrādāju līdz pat vecākā pavāra līmenim. Ļoti patika šis darbs – īpaši priekšniecības uzticēšanās, kas ļāva man veidot ēdienkarti gan nedēļai, gan brančam. Idejas nāca viena pēc otras! Tomēr ar laiku sajutu vēlmi atkal doties uz parasto virtuvi, jo šķita, ka tur vēl neesmu sevi pilnībā realizējusi. Strādājot restorānā, guvu nenovērtējamu rūdījumu gan profesionāli, gan dzīvē. Lai cik fiziski un morāli grūts bija šis darbs, varu teikt – tas bija tā vērts. Kāpēc paliku virtuvē? Tāpēc, ka man padodas un patīk tas, ko daru. Un kādēļ jāpamet tas, kas sagādā prieku? Bet šis ir tikai viens no iemesliem – pat ja domas aizklejo kur citur, tās tik un tā atgriežos virtuvē, – stāsta Laima.
Pat ja kādreiz viņa izlemtu nestrādāt virtuvē, Laimai tik un tā patīk gatavot un eksperimentēt. Visvairāk patīk pārsteigt – radīt ierasto ēdienu neierastā izpildījumā. Laimas ģimene ir izteikti gaļēdāji, tāpēc viņi vienmēr ir laimīgi, ja galdā tiek celtas kotletes, karbonādes vai steiks. Arī ēdienu izvēlē Laimas ģimenes locekļi nav izvēlīgi. Dāmas pārsvarā ēd dažādus salātus, kaut ko vieglāku un veselīgāku, bet vīriešiem vajag, lai vairāk „pierauj pie zemes".
– Virtuvē esmu eksperimentētāja, man patīk gatavot ēdienu dažādās variācijās, sākot no klasiskajām latviskajām receptēm, beidzot ar ārzemju ēdieniem. Esmu ļoti elastīga, pielāgojos visam, klasiskās receptes pārveidojot uz augu valsts un augu valsts ēdienu savukārt pārveidojot uz klasiskajiem. Mana ģimene priekšroku dod tradicionālajam, bet nenoliedz arī ko modernāku – pagaršot jau var. Svētku reizēs uz galda ceļu rupjmaizes kārtojumu, jo bez tā nav iedomājamas īpašās kopā sanākšanas. Tādās reizēs varu izcept arī kliņģerīti – svētkus atzīmējam simboliski.
Rupjmaizes kārtojums
(3-4 porcijas)
250 ml saldā krējuma
150 g skābā krējuma
saldinātājs (cukurs vai aizstājējs) – pēc garšas)
dzērveņu vai brūkleņu ievārījums
300 g rudzu rīvmaizes
1-2 tējk. kanēļa
1 tējk. kakao
Ja vēlas stingrāku krēmu, var pievienot krēmsieru (tad liek mazāk skābā krējuma). Sausās sastāvdaļas (izņemot cukuru) sajauc traukā. Daļu atstāj malā noslēguma kārtai, pievienojot tai vēl 1 tējk. kakao. Saldā krējuma putošanā pakāpeniski pievieno cukuru. Kad gandrīz stingras putas, iemaisa skābo krējumu (un, ja vēlas, arī krēmsieru). Pārmaiņus kārto rīvmaizi, ievārījumu, krēmu, un noslēgumā pa virsu liek rīvmaizi ar papildu kakao. Ļauj nostāvēties pa nakti. Pirms pasniegšanas var nopūderēt ar kakao vai atlikušo rīvmaizes, kanēļa un kakao maisījumu. Dekorē un bauda!
Variācija bez piena produktiem – saldā krējuma vietā lieto augu saldā krējuma aizvietotāju, skābo krējumu aizvieto ar bezpiedevu sojas jogurtu.
Pārējais gatavošanas process bez izmaiņām.
Upeņu, bumbieru un cidoniju karstais dzēriens (2 litri)
4 saldi bumbieri
100 g cidoniju
300 g upeņu
1 kanēļa standziņa
3 krustnagliņas
150-200 g cukura (var lietot arī brūno cukuru)
Katliņā liek cukuru, sagrieztas cidonijas un bumbierus. Lēni sautē, līdz cidonijas kļūst mīkstas. Pievieno kanēļa standziņu un krustnagliņas, pasautē, līdz kanēlis izdala aromātu. Pievieno upenes, uzlej 2 litrus ūdens un uzvāra. Samazina jaudu un vāra vēl 15-20 minūtes. Pievieno cukuru vai vēl ogas pēc garšas. Nokāš, biezumus izberž caur sietu. Dzērienu var šķaidīt ar vārītu ūdeni, ābolu vai ķiršu sulu, vai arī baudīt tādu, kāds ir.
Rudzu, iesala un sēklu maize
400 g pilngraudu rudzu miltu
100 g pilngraudu kviešu miltu
50 g pilngraudu auzu miltu
10 g fermentēta rudzu iesala
50 g iesala ekstrakta
150-200 g sēklu maisījuma
2-3 ķiploka daiviņas
2½ tējk. sāls
1 ēdamk. medus
25-30 g „Durum" sausā ierauga
1 tējk. cepamā pulvera
500 ml ūdens
80 ml eļļas
Sausās sastāvdaļas sajauc bļodā. Atsevišķi siltā ūdenī izšķīdina iesala ekstraktu un eļļu, tad pievieno miltu un sēklu maisījumu. Samaisa līdz viendabīgai masai. Ja pārāk sausa, pievieno vēl nedaudz ūdens (mīklai jābūt viegli ķepīgai). Raudzē siltā vietā vismaz stundu. Sagatavo plāti ar cepamo papīru, veido kukulīšus vai liek formās. Apslaka ar ūdeni, ļauj vēl stundu raudzēties. Cep 170 °C temperatūrā 30-40 minūtes. Pirmās 15 minūtes ar tvaiku, pēc tam parastajā režīmā. Gatavību pārbauda ar koka irbulīti. Kad maize gatava, noņem no formas, apslaka ar ūdeni, apklāj ar dvieli un ļauj pilnībā atdzist.
14.11.2025.