Ko iesākt ar neapsaimniekotu, šķietami mazvērtīgu zemes gabalu?
Vairums īpašnieku iedomājas, ka varētu tur iestādīt bērzus, egles vai priedes.
Vispirms gan būtu vērts noskaidrot, vai šo zemi nevēlas kopt kāds lauksaimnieks. Ja ir iespējams atrast uzticamu nomnieku, noslēgt nomas līgumu, būs apsaimniekota zeme, ienākumi nomas maksas veidā. Zemes gabals var arī neieinteresēt, ja augsne būs nabadzīga, purvaina vai arī atrodas tālu no ceļa, mežu ielokā. Tādā gadījumā vērts apsvērt zemes gabala apmežošanas iespējas.
Aicināju Madonas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vides un energopārvaldības speciālisti Leldi Celmiņu pastāstīt, kādi nosacījumi ir jāievēro: – Jā, īpašnieks var plānot, bet, pirmkārt, ir jābūt skaidrībai par to, vai lauksaimniecības zemi apmežot neliedz likums vai Ministru kabineta noteikumi. Piemēram, vai uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) ir īpaši aizsargājams biotops, dižkoks vai tās vērtība ballēs ir lielāka par 50. Tāpat jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, lai saņemtu atļauju LIZ apmežošanai. Pašvaldības speciālists pārliecinās, vai zemes vienību iespējams apmežot saskaņā ar Madonas novada teritoriālplānojumu, vienlaikus norādot valstī noteiktos ierobežojumus. Attiecīgi izvērtējot iesniegumā norādītās zemes vienības atbilstību gan valsts, gan pašvaldības normatīvajiem aktiem, tiek izsniegta izziņa, kurā norādīts, vai apmežošana atļauta vai nav.
Gada laikā izsniedzam apmēram 350 izziņas, un lielākoties apmežošana tiek atļauta. Tas gan nenozīmē, ka visa iecerētā platība tiek apmežota. Zemes īpašnieki vai nu pārdomā, vai finansiālu apsvērumu dēļ to nedara. Pat, ja zemes īpašnieks saņem izziņu, kurā apmežošana netiek atļauta, nereti pašvaldībai nākas secināt, ka tā tomēr veikta. Tiesa, kamēr vien Valsts meža dienests to "neakceptē" kā mežu, tā joprojām ir lauksaimniecības zeme un par to jāmaksā paaugstināts īpašuma nodoklis kā par nekoptu LIZ.
Īpaši jūtams iesniegumu "pieplūdums", kad tiek izsludināta pieteikšanās atbalsta maksājumiem apmežošanai.
Šobrīd norit Madonas novada pašvaldības jaunā teritoriālplānojuma izstrāde, kurā kartogrāfiskajos materiālos jau noteiktas konkrētas teritorijas, kurās apmežošana būs liegta.
Pašvaldība nevar vērst uzmanību tikai uz to, vai LIZ ir aizaugusi vai nav, ir virkne citu noteikumu, kuri jāņem vērā gan saistībā ar LIZ kvalitāti, gan vidi, gan ainavu, gan meliorāciju.
Protams, varu piekrist tam, ka labāk meža zeme, nekā aizaugusi LIZ, bet nevaram aizmirst, ka zemes izmantošanas pirmais mērķis tomēr ir pārtikas ražošana. Pašvaldība primāri mēģina veicināt lauksaimniecības zemes saglabāšanu, ja vien tas ir iespējams. Jo virziena maiņa, lai meža zemi atgrieztu par LIZ, ir krietni dārgāka un sarežģītāka. Tāpēc bieži aicinām zemes īpašniekus rūpīgi izvērtēt LIZ apmežošanu, varbūt piedāvāt aktīviem lauksaimniekiem to apsaimniekot.
Madonas novada teritorijas plānojumā noteiktais aizliedz apmežošanu, ja LIZ auglība ir 38 balles un augstāka, ja vienlaidus LIZ platība ir lielāka par 2 ha un zemes auglība ir 30 balles un augstāka, izņemot erozijai pakļautās platības – kalnainus, stāvus nogabalus, lauku blokus, kas lielāki par 2 ha un, kas uz 2003. gada 30. jūliju bija labā lauksaimnieciskā stāvoklī, saskaņā ar VZD datiem; vismaz 70 % no zemes vienības ir meliorētas platības. Aizliegts apmežot LIZ, ja zeme atrodas vērtīgo ainavu teritorijās, kas nosakāmas novada ainavu plānojumā, uz zemes ir bioloģiski vērtīgie zālāji, saskaņā ar LAD pieejamo kartogrāfisko informāciju; ja tās ir ekoloģiski nozīmīgas lauksaimniecības vai augstas dabas vērtības zemes, piemēram, palieņu pļavas vai LIZ, kuras robežojas ar putnu mikroliegumiem (teritorijās, kurās barojas putni), ko nosaka Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts vides
dienests.
MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
07.11.2025.