Bez kopšanas kvalitatīvu un peļņu nesošu mežu nevar izaudzēt. Ja jauno mežu nekopj, tiek zaudēti atjaunošanā vai ieaudzēšanā ieguldītie līdzekļi un darbs.
Svarīgi atcerēties, ka tieši no tā, cik savlaicīgi veic kopšanu, ir atkarīga mežaudzes turpmākā augšanas gaita un kādā vecumā audze sasniegs ciršanas parametrus. Par jaunaudžu kopšanu aicināju pastāstīt LLKC MKPC vecāko mežsaimniecības konsultanti Mairitu Bondari.
Šī gada izaicinājums – strauji veidojies aizzēlums
Šogad apstākļi bijuši it īpaši labvēlīgi jaunaudžu un iestādīto kociņu augšanai, taču vienlaikus strauji auga arī lakstaugi, graudzāles, puskrūmi, krūmi un dabiski ieauguši lapukoki, veidojot spēcīgu aizzēlumu. Agrā pavasarī stādītajās platībās, arī kur bija gatavota augsne, pamazām sākās spēcīga konkurence starp kociņiem un strauji veidojošos aizzēlumu, kas tos noēnoja, nospieda, atņemot tiem barības vielas un ūdeni, tādējādi ievērojami aizkavējot jauno kociņu augšanu vai pat nomācot pavisam. Turklāt vairākās platībās bija vērojams, kā jaunie kociņi, kas vasaras sākumā labi ieauga, jau jūnija beigās bija uz izdzīvošanas robežas strauji saaugušo graudzāļu, siltuma un lielā mitruma dēļ. Tāpēc šogad kopšana daudzās platībās bija jāsāk salīdzinoši ātri pēc stādīšanas. Tā bija sarežģīta, ne tikai meklējot zālaugu aizzēlumā pazudušos kociņus, bet līdztekus kaujoties ar uzmācīgu odu mākoni.
Tagad rudenī atkal daudzviet, sevišķi platībās ar auglīgām augsnēm, jāveic atkārtota vai pat jau trešā ataugušā aizzēluma appļaušana vismaz 0,5 m rādiusā ap kociņiem, kas ir ļoti svarīgi pirms ziemas.
Pēc tik intensīvas augšanas, kāda bija šogad, ir laiks izstaigāt savas jaunaudzes un izvērtēt to kopšanas nepieciešamību. Kopumā šī gada izaicinājumi jaunaudžu kopšanā rāda, cik būtiska ir savlaicīga un mērķtiecīga darbība. Savlaicīga agrotehniskā un sastāva kopšana nodrošina, ka kociņi augs veselīgi un nākotnē iegūtā meža kvalitāte un vērtība būs augsta.
Svarīgi laikus veikt kopšanu
Jaunaudžu kopšana iedalās divos posmos – agrotehniskā un sastāva kopšana. Iedalījumu nosaka pēc veidojamā meža koku augstuma un mērķa. Tas nozīmē, ka tiklīdz Meža valsts reģistra datos meža īpašumā reģistrēta mežaudze, tās kopšana tiek definēta kā jaunaudžu kopšana. Tas notiek neatkarīgi no tā, vai kopšanu veic jaunajiem stādījumiem, lai uzlabotu apgaismojumu, mitruma un barošanās apstākļus, vai audzē, kas sasniegusi 2-10 m augstumu, kopšanas laikā tiek veidots koku sugu sastāvs, to skaits un izvietojums.
Mežaudzes pirmajos gados kopšanas galvenais mērķis ir uzlabot apgaismojumu, mitruma un barošanās apstākļus. Tiek atbrīvota "dzīves telpa" no zālaugu un konkurējošo sugu koku negatīvās ietekmes 0,5 -1,0 m rādiusā ap izvēlētajiem nākotnes kociņiem. Visu platību kopt vienlaidus nav nepieciešams. Bagātīgās augsnēs, kur veidojas intensīvs zālaugu aizzēlums, saulmīļu sugām, piemēram, bērzam un priedei, kopšana visticamāk būs nepieciešama vairākas reizes gadā.
Īpaši svarīgi veikt kopšanu rudenī, kad zālaugu augšana ir apstājusies. Tas ir būtiski, lai ziemā apsnigušie zālaugi kociņus nenoliektu un netraucētu to vertikālu augšanu nākamajā gadā. Piemēram, jaunie bērziņi, kas ir šmaugi un ātri noliecas zem zālaugu smaguma. Tāpat zem zālaugu seguma var izveidoties labvēlīgi apstākļi sēnīšu slimību attīstībai, var savairoties peles un citi grauzēji, kas apgrauž kociņu stumbrus. Zālaugu sagulšanās uz kociņiem var izraisīt skuju koku stādu bojāeju.
Atstāt vēlamās sugas
Kad kociņi sasnieguši 2-4 m garumu un sākas to savstarpējā konkurence, ietekmējot vainagu formu un izmērus, sāk sastāva kopšanu. Pēc 5 m augstuma pārsniegšanas kopšana būs jau novēlota un mazāk efektīva. Sastāva kopšanas laikā izcērt nevēlamo sugu kokus un nodrošina vēlamās sugas vienmērīgu izvietojumu platībā. Atstājamo kociņu skaits atkarīgs no koku sugas un augstuma. Vienas koku sugas mežaudzēs vēlams veidot mistraudzes. Šādas mežaudzes labāk nekā tīraudzes izmanto augsnes potenciālo auglību, jo dažādu koku sugu sakņu sistēma izvietojas atšķirīgā dziļumā, labāk izmanto apgaismojumu, mitrumu, temperatūru.
Lapu koku audzēs kociņi noteikti jāatstāj vienmērīgi, skuju kokiem tas nav tik nozīmīgi. Kopšanu veic, lai izveidotu vēlamo sugu sastāvu audzē, palielinātu koku ikgadējo pieaugumu un tādējādi – arī mežaudzes vērtību nākotnē. Jaunaudžu kopšanu ieteicams veikt: skuju kokiem – oktobrī un novembrī (šajā laikā cirstos kociņus sniegs pieplacinās zemei, veicinot to ātrāku satrūdēšanu), lapu kokiem – jūlijā un augustā (audze būs pasargāta no straujas atvašu sazelšanas un atstājamie koki augšanas periodā nostiprināsies un būs noturīgāki pret vēja un sniega negatīvo iedarbību rudenī un ziemā).
04.11.2025.