Madonas sporta centra cokolstāva zālē divas dienas skanēja neierastas balsis — fonā skaļi dziedāja gaiļi, kladzināja vistas, pēkšķināja pīles, gāgināja zosis. Vairākās rindās būrīšos bija izvietoti dējējputni, dekoratīvie putni, bija apskatāmi arī truši un eksotiskie dzīvnieki.
Šeit norisinājās vēl nebijis pasākums – pirmā starptautiskā mājputnu izstāde – vērtēšana un tirgus. Lietainais laiks nebija šķērslis, tiem, kas bija izvēlējušies doties uz Madonu.
Sestdien, 25. oktobrī rīta pusē apmeklētāju, kas vēlējās aplūkot izstādi, arī iegādāties kādu šķirnes mājputnu, bija necerēti daudz, un vajadzēja stāvēt rindā, kas izstiepās pat 200 m garumā, kaut virzījās ātri.
Pasākuma iniciators un rīkotājs – lielākās ūdensputnu audzētavas – SIA "Norkalni Eko+" – īpašnieks Aleksandrs Budzinskis dalījās pārsteigumā, ka ir sagaidīta necerēti liela interese, un sporta centra zāle pārsteidzoši kuplajam dalībnieku un apmeklētāju pulkam jau ir par mazu.
– Šāda veida izstāde ne tikai Madonā, arī Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ir pirmā – ar dalībniekiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas (no katras valsts piedalās divas putnkopju biedrības), ar vērtēšanu, ar starptautisku tiesnešu piedalīšanos. Izstāde ir vajadzīga, lai novērtētu mājputnu ģenētisko vērtību, un prieks, ka mums ir mājputni ar augstu novērtējumu, – secina A. Budzinskis. Arī viņš no savas saimniecības Sarkaņu pagastā uz izstādi bija atvedis vairākas zosu un pīļu šķirnes ar dažādu spalvu krāsu.
Starptautiskajā mājputnu izstādē sastapām uzaicināto šķirnes putnu vērtēšanas ekspertu Jaroslavu Vartacu no Polijas. Viņš ar mums dalās atziņā: – Ja dara to, kas patīk, tad nekad nenogurst. Daru, to, kas patīk, jau 20 gadus. Man vērtēšanas eksperta pienākumi ir kā hobijs. Priecājos, ka ir tik daudz augstvērtīgu šķirnes putnu, ko var izmantot pavairošanai. Uz izstādi atvestajiem eksemplāriem ir noteiktas prasības, lai atbilstu šķirnei. Te ir atvesti mājputni ar ļoti augstu novērtējumu (95 un 96 punkti), kā arī ir ar zemāku vērtējumu.
Uzrunātā mājputnu īpašniece, veterinārārste Mārīte Škapare pastāsta, ka darbojas gan Tautas putnkopju biedrībā, gan Latvijas Šķirnes putnu un sīkdzīvnieku audzētāju biedrībā. Viņa vērtē:
– Ejam uz to, lai atzītu, ka arī Latvijā ir mājputnu šķirnes. Sertificētu ekspertu vērtējums ir vajadzīgs, lai varētu iziet arī pasaules tirgū. Arī mani putni ir izstādes dalībnieki, kas nodoti vērtēšanai. Mājās Pilsrundālē saimniecībā "Rudeņi" turu ap 500 putnu. Ieguvums ir arī produkcija, bet man gaIvenais ir dažādība. Piecu manu putnu novērtējums ir ļoti labs.
Mārīte Škapare neparastākās šķirnes atved no ārzemēm. Biedrībām notiek arī pieredzes apmaiņas braucieni. Uz vaicājumu, kuru dējējvistu šķirni iesaka, viņa atbild: – Gadā vista izdēj ap 340 olu, un, manupārt, labākā no dējējšķirnēm ir 'Australorps'. Šīs šķirnes putniem ir jābūt pilnīgi melniem. Protams, katrs putnkopis ieteiks savu šķirni.
Par to, kā veicas putnkopjiem, Tautas putnkopju biedrības pārstāve Laura Brencāne saka: – Mēģinām pierādīt, ka arī Rīgā, Vakarbuļļos ir iespējama putnu turēšana. Skaistākais putnkopībā ir tas, ka vari uz skaisto putniņu ne tikai paskatīties, bet arī dabūt pirmo oliņu. Tas katram ir tāds kā Ziemassvētku brīnums. Jā, šogad ir grūtības iegādāties kvalitatīvu sienu, salmus, ko ietekmējis lietainais laiks.
– Mēs uz izstādi atvedām tādas putnu šķirnes, kādas ir pie mums, Igaunijā, bet varbūt nav pie jums – saka putnkopju pārstāve Jane Valtna. Viņasprāt, ir labi, ka notiek šādas izstādes ar vērtēšanu.
Lai izstādē piedalītos no ārzemēm, ir jābūt atbilstošam sertifikātam. Putnkopjiem ir jābūt lielai piesardzībai attiecībā uz putnu gripas vīrusu, un biodrošība ir pirmais noteikums. Pasākumā sastapām arī PVD Austrumvidzemes reģionālās pārvaldes (pārstāv Madonu, Alūksni un Gulbeni) darbiniekus.
Uzrunātā Tautas putnkopju biedrības pārstāve, Kalsnavas pagasta "Gribēnu" saimniece Līga Roga stāsta, ka savu putnu saimi atjaunoja pēc dzīvnieku uzbrucēju postījuma.
– Priecājos, ka man tas izdevās. Kopumā putnkopjiem šis gads ir bijis labs, jo zāle auga vareni. Tas bija arī izaicinājumu pilns, jo cālēnus vajadzēja izaudzēt pārlieku mitros laikapstākļos. Mēs, audzētāji, esam sapratuši, ka vajag putniem siltumnīcas, un tad nevar teikt, ka mitruma un aukstuma pēc notiek putnu krišana. Mēs jau visi mācāmies tikai no savām kļūdām. Šogad var būt grūta situācija ar barību, un ne jau tāpēc, ka tās nav, bet tai ir slikta kvalitāte. Jāraugās, lai nedotu putniem pelējušus graudus. Mums vista ir tāds pat produktīvais mājdzīvnieks kā liellops vai cits. Ja ir sliktas kvalitātes graudi, jādod piedevas, vitamīni. Šķirnes putni ir arī atbilstoši jāuztur.
Uz jautājumu, ko atklāja šajā izstādē, viņa novērtē: – Ļoti daudz izstādes putnu saņem augstu vērtējumu, kas ir 94, 95 punkti, arī 96 punkti. Novērtēju, ka madonieši ir ļoti atsaucīgi cilvēki, kas palīdz noorganizēt šādu vietu tik vērienīgam un līdz šim nebijušam pasākumam. Ne par velti Madonas ģerbonī gozējas gailis. Pārsteigums ir arī tas, ka mājputnu izstāde ir tik kupli apmeklēta. Te ir atbraucēji no tuvākas un tālākas apkārtnes, pat no Kurzemes, Jūrmalas, Limbažiem, Salacgrīvas. Novērtēju Aleksandra Budzinska iniciatīvu šī pasākuma organizēšanā.
28.10.2025.