Jānis Vilciņš — uzņēmuma SIA „JWJ”, kas atrodas Praulienas pagastā, īpašnieks — izglītību ieguvis uzņēmējdarbībā un grāmatvedībā, un specializēto diplomu viesnīcu vadībā. Ar kokapstrādi paaudžu paaudzēs darbojusies viņa ģimene — tētis pēc Cēsu arodskolas absolvēšanas ieguva galdnieka profesiju, vectēvs un vecvectēvs arī nodarbojušies ar kokapstrādi, un arī Jānis pavisam dabīgā ceļā „aizgājis” līdz darbam ar koku.
Ēkas, kurās notiek mēbeļu izgatavošana, mantotas no vectēva krustmātes, kurai savukārt Jāņa ome bijusi radiniece. Kara laikā īstos ēku saimniekus izsūtīja uz Sibīriju, un viņi atpakaļ tā arī neatgriezās – devās bēgļu gaitās.
– Galdniecībā strādājam tikai ar masīvkoku un saplāksni. No laika gala izmantojam „Latvijas Finieri". Ar kokapstrādi un koka mēbeļu izgatavošanu nodarbojamies jau vienpadsmit gadus, bet savu ikdienu es aizpildu ar vēl daudzām citām nodarbēm. Viena no mūsu ražotnes telpām ir eksperimentu poligons. Eiropā daudzi joprojām nedara to, ko darām mēs – neesmu simts procentus drošs, bet pirms sešiem gadiem bijām pirmā galdniecība Eiropā, kas skenē ar 3D skeneriem un pēc tam punktu sistēmā jeb punktu mākonī projektējam paneļus un citas mēbeles.
Savulaik ļoti aktīvi rakstīju dažādus Eiropas projektus, bet nu ar tiem esmu piebremzējis. Kovida laiks ieviesa korekcijas – līdz jebkuras jaunas iekārtas iegūšanai, jāgaida ilgs laiks, pat gads. Šobrīd izgatavojam skaņu slāpējošos paneļus kino zālei, kas ir nedaudz mazāka par Madonas pilsētas kinoteātri. Taisām sfērisksi locītus paneļus no koka, no saplākšņa, to pasaulē nedara daudzi. Esam veltījuši gana daudz laika eksperimentiem, un ieguldot arī saņemam atpakaļ, – izrādot ražošanas telpas, mums stāsta Jānis Vilciņš.
Jautāts par konkurenci, viņš atbild – bieži vien tā tiek uztverta nepareizi. Ja nebūtu kokapstrādes lielo flagmaņu – „Latvāņi", „Norte" – un citu lielo uzņēmumu, mazajiem uzņēmējiem strādāt būtu krietni grūtāk. Darba tirgū visi savā starpā nosacīti konkurē, bet tai pat laikā arī sadarbojas pasūtījumu izpildē un izgatavošanā. Jānis to vairāk dēvē par sastrādāšanos nevis „cīņu" savā starpā.
– Daudzus pasūtījumus šie uzņēmumi piespēlē mums, un mēs daudzus piespēlējam arī viņiem, atbilstoši katra specifikai konkrētajā „lauciņā". Un uz to arī vajag lūkoties tieši šādā veidā. Mēs, skatoties globāli, esam mazi, un tikai apvienojoties visiem kopā, spējam īstenot apjomīgus projektus, – skaidro Jānis.
Vēl viens novirziens, ar ko nodarbojas SIA „H&L" jeb Hanna un Lelde ir bērnu krēsliņu izgatavošana, arī no koka. Par to Jānis ar sievu aizdomājušies, kad ģimenē piedzima pirmais bērniņš – lai mazajam būtu, kur sēdēt. Lētie ķīniešu varianti no plastmasas ir neizturīgi un nestabili, ātri plīst. Krēsliņu atzveltnītes ir briedīšu, lācīšu, kaķīšu un zaķīšu formās. Bērnu mēbelītes sevišķi reklamētas netiek, tās lielākoties pārdod „Esty" platformā un minimāli Instagram. Pieprasījums ir ļoti liels visā pasaulē, taču bez problēmām arī neiztikt – špiko gan IKEA, gan ķīnieši, gan vietējie ražotāji.
Tikšanās laikā pārliecināmies par to, ka kvalitatīvs roku darbs joprojām ir vērtība.
Projektu finansē Meža attīstības fonds
28.10.2025.