Eiropas Savienība (ES) patlaban apspriež jaunu paplašināšanās modeli, kurā jaunajām dalībvalstīm nebūtu pilnas balsstiesības. Tas varētu ietekmēt Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna nostāju Ukrainas pievienošanās jautājumā. Jaunajā pievienošanās modelī, jaunajām dalībvalstīm pirmajā posmā nevajadzētu būt pilnīgām balsstiesībām, lai būtu grūtāk ļaunprātīgi izmantot veto tiesības. Šādam noteikumam vajadzētu būt spēkā līdz brīdim, kad ES veiks būtisku funkcionēšanas reformu. Pagaidām priekšlikums ir ļoti agrīnā neoficiālu diskusiju stadijā starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, un, lai tas īstenotos, ir nepieciešama visu dalībvalstu vienprātīga piekrišana. Viedokli par ierosinājumu lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietniekam Mārim Justam un deputātam Aivim Miteniekam.
Nebūtu sliktākais
– Šis ir politiski un globāli smags jautājums, bet, skatoties pēc reālās situācijas, teikšu, ka sabiedrība ir ļoti dažāda un ļoti grūti ir panākt vai pierādīt vienotu viedokli un balsojumu. Droši vien neviens lēmums simtprocentīgi visiem nav izdevīgs, bet, pēc manām domām, gan politiski, gan arī racionāli, šis būtu diezgan labs priekšlikums. Vairākuma intereses vienmēr jāliek prioritārajā plānā, – norāda Māris Justs. – Kādai valstij, iespējams, no ekonomikas jautājumiem tas būtu neizdevīgi, bet tomēr, kopumā raugoties, ir jāspēj vienoties. Tāpat katram ir tiesības izteikt savu pamatotu viedokli, nevis, pievienojoties vairākumam, vienkārši balsot, tāpēc, ka ir tādi noteikumi. Demokrātiskai lemšanai šāds modelis nemaz nebūtu tas sliktākais.
Jāspēj vienoties
– Tam ir divas puses. Šobrīd redzam spilgtu piemēru, kā viena valsts savā viedoklī var būt diezgan strikti pret lielākās ES daļas viedokli, un ir grūti vienoties. Kā vienotai savienībai mums būtu jāspēj ar vienu lēmumu „iznākt" no sarunu vietas. Šobrīd tas neizdodas, ir prokrieviski noskaņotas valstis. Absurdi, ka nebūtisks ES spēlētājs, kurš no tās iegūst labumu, var būt pret visu nostāju kopumā, – uzsver Aivis Mitenieks. – Bieži esam teikuši, ka tik maza valsts kā Latvija neko nevar ietekmēt, taču katras mazās valsts spēja kaut ko pateikt, ir svarīga. Lai kā šī diskusija nebeigtos, jāspēj definēt virzieni, kuros balsstiesības ir vai nav pieļaujamas. Ja tas ir par savas valsts tiesību aizstāvēšanu, bet nav pretēji pārējo savienības valstu viedoklim, manuprāt, ir jābūt veidam iedot arī veto tiesības.
24.10.2025.