Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Krūmmelleņu audzēšanai labvēlīgs gads

AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA

Autors • 20.10.2025.

Krūmmelleņu audzēšanai labvēlīgs gads
Burtu lielums

Lauksaimniecības nozare ir ļoti atkarīga no dabas apstākļiem, īpaši no laikapstākļiem, kas ik gadu var būtiski ietekmēt gan ražas apjomus, gan tās kvalitāti. Šī gada meteoroloģiskie apstākļi Latvijā bijuši īpaši mainīgi un izaicinoši, radot papildu riskus augkopībai un lopkopībai. Šādas klimata svārstības atklāj nepieciešamību pēc pielāgotām lauksaimniecības metodēm, gudras resursu pārvaldības un ilgtspējīgas pieejas.

Mārcienas pagasta "Dambakalnos" saimnieko Kristīne Kušnere un nodarbojas ar krūmmelleņu audzēšanu.
Kristīni uzrunā šī kultūra, garšo ogas un patīk ar tām darboties. Savulaik mantojumā saņemta zeme un tika lemts audzēt krūmmellenes. Pirmais melleņu hektārs iestādīts par pašu līdzekļiem, bet nākamais pusotrs hektārs – pateicoties Lauku atbalsta dienesta programmai "Atbalsts lauksaimniekiem, uzņēmējdarbību uzsākot". Domājot par nākotni, tieši krūmmellenes tika izvēlētas, lai veidotu pensiju fondu.
– Krūmmellenes, ja par tām rūpējas, ražo vismaz piecdesmit gadu. Šobrīd ieguldām darbu, mācāmies, lai vecumdienās varētu dzīvot no mellenēm, – smejas Kristīne Kušnere. – Esam iegādājušies arī papildu zemi, lai saimniecību varētu paplašināt. Protams, jāskatās, kā ar finansējumu, jo, lai iestādītu mellenes, nepieciešams daudz naudas, un paiet ilgs laiks, līdz tas atmaksājas. Pirmo ražu var sagaidīt pēc aptuveni četriem gadiem, bet, kad sāk ražot, apbalvo ar bagātīgu ogu daudzumu. Arī mums ir doma nākotnē veidot pārstrādes cehu un ogas pārstrādāt dažādos produktos. Lai to īstenotu, jārūpējas, lai būtu laba raža. Kad krūmi sāk ražot, nepieciešama aukstuma kamera, kur ogas uzglabāt, tas ir mūsu nākamais solis. Šogad izlīdzējāmies ar pagrabu, bet tas nav ilgstošs risinājums. Ir prieks, ka ir iespēja startēt dažādos konkursos, iesaistīties atbalsta programmās, jo, manuprāt, tas stimulē lauksaimniecības izaugsmi Latvijā.
Jautājot, kāds bijis šis gads lauksaimniecībā un cik ļoti ražu un stādus ietekmējuši laikapstākļi, Kristīne pastāsta: – Šogad raža bija pirmo gadu. Tās iestādījām 2022. gada rudenī, un, kā zināms, paiet vairāki gadi, līdz krūmi sāk ražot. Atskatoties uz šī gada sezonu, raža bija necerēti laba. Salīdzinot ar citām kultūrām, vasaras laikapstākļi mellenēm bija labi. Tām patīk mitrums. Sākumā ogas gan bija diezgan skābas, jo pieturējās vēsāki laikapstākļi, bet uz sezonas otru pusi, kad jau bija vairāk saules, ogas bija ļoti saldas, sulīgas un lielas. Šobrīd ir pirmais hektārs, kurš ražo, bet, izmantojot mitro vasaru, sastādījām vēl divus hektārus augu. Kristīne atzīst, lai raža izdotos, jāiegulda liels darbs.
– Tā kā šovasar bija ļoti mitrs, auga zāle. Bieži pļāvām, bet vietās, kur tā bija saaugusi ap krūmiem, lieliski palīdzēja ogas nosargāt no putniem. Lielāki izaicinājumi bija pirmajā gadā. Kamēr krūmi bija jauni, tie izsala. Viena reģiona ietvaros ziemcietība var variēt. Ir svarīgi, lai apkārt ir meži, kas pasargātu no salnām. Mēs atrodamies atklātā kalna galā, un mums ir skarbāki apstākļi. Bijām iegādājušies šķirni, kas nebija atbilstoša mūsu klimatam un pirmajā gadā visa izsala, – iezīmē Kristīne. – Lai pasargātu krūmus no salnām, esam ierīkojuši pretsalnu laistīšanas sistēmu. Šādā veidā var pasargāt visus augus. Esam nodrošinājušies arī pret sausumu vasarās. Ir ierīkota pilienlaistīšanas sistēma. No ekonomiskā viedokļa ļoti labi, jo šajā gadā to neizmantojām. Zinot, kādi laikapstākļi ir pie mums, un apzinoties, ka tie nav prognozējami, jau, stādot mellenes, parūpējāmies, lai tās ir augstāk, izveidojot paaugstinātas vagas. Ja ūdens ir par daudz, tas notek. Mellenēm mitrums patīk, bet ne pārmērīgs.
Šobrīd mellenes ir noražojušas, un saimniecībā vērtē, ka tās gatavojas ziemas sezonai.
– Šobrīd krūmi krāsojas koši sārti. Tas liecina, ka augi ir nobrieduši. Ir pietiekami daudz kālija, kas ir nepieciešams ziemcietībai. Krūmmellenēm nepieciešama skāba augsne. Ir speciāla sistēma, kā to nodrošināt. Vispirms tās tika stādītas skābā kūdrā, lai to uzturētu, pavasarī tiek dots amonija sulfāts, kas palielina augsnes skābumu un veicina jauno dzinumu augšanu. Daudzi nemaz nezina, ka ogas ir uz jaunajiem dzinumiem. Ja vecie zari katru ziemu netiek izgriezti, ražas nav, – skaidro saimniece. – Lai būtu lieliska raža, noteicoši ir ne tikai laikapstākļi, bet arī ieguldītais darbs. Savulaik veidojām pat meliorācijas sistēmu, jo pauguri mijas ar ielejām. Lai tur nekrātos mitrums un mellenes neizslīktu, bija nepieciešams meliorēt zemi. Lauksaimniecībā nekad netiksim pasargāti no laikapstākļu ietekmes, tomēr zudumi ir mazāki, ja ir zināšanas un tiek ieguldīts liels darbs. Sākotnēji tās ir lielākas finanses, bet ilgtermiņā tas atmaksājas. Ir vērts ieguldīties, lai saņemtu lielāku ražu un attīstītos.

#SIF_MAF2025

21.10.2025.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px