Šonedēļ, 15. oktobrī, Valsts budžeta projekts nākamajam gadam nogādāts Saeimā, paredzot nopietnas debates.
Tas nosaukts par budžetu drošākai nākotnei.
Nākamajam gadam valdība ir izstrādājusi budžetu, paredzot nozīmīgus ieguldījumus gan valsts drošībā, gan nodrošinot atbalstu ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvai izglītībai. Vienlaikus tiks saglabāts vēsturiski augstākais Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju apjoms – vairāk nekā viens miljards eiro.
LTV1 raidījuma "Šodienas jautājums" trešdienas diskusijā LR Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks uzsvēra, ka valsts aizsardzības tēriņi pieaug, jo ir riski drošākai nākotnei. Kopējais nākamā gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro. Saskaņā ar NATO definīciju tas 2026. gadā būs 4,9 % no IKP.
Vai līdz ar to būsim krietni spējīgāki noturēties pret ārējo agresiju, arī citiem drošības izaicinājumiem un ārējiem apstākļiem? Arī parāds, kas ir viens no veidiem kā finansēt kopējos valsts izdevumus, nav brālis.
Vai budžetā nav atliktas citas problēmas?
Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite diskusijā izteicies, ka šajā budžetā līdzekļi ir novirzīti valsts aizsardzībai, bet maz darīts, lai pārskatītu nelietderīgus tēriņus. Budžetā līdzekļi novirzīti arī izglītībai, bet statistika joprojām ir nepielūdzami nežēlīga, jo mūsu valstī cilvēku skaits turpina samazināties, ģimeņu kļūst mazāk. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka Latvijā šī gada sākumā bija 478 286 ģimenes, tas ir par 1,7 procentiem mazāk nekā 2024. gada sākumā.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminiskis, parakstot vienošanās un domstarpību protokolu par 2026. gada budžetu un budžeta ietvaru 2026.-2028. gadam, piebildis, ka "tas nenozīmē, ka nebūs domstarpību".
Paredz, ka domstarpības būs gan par izglītības, ceļu, pasažieru pārvadāšanas un citiem jautājumiem, kā turpmāk dzīvosim.
Labā ziņa, ka, kaut kopumā valstī izdevumi ir jāsamazina, pašvaldībām turpmākajos gados tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu kāpums. 2026. gadā kopā ar kompensācijām paredzēts pieaugums par 151,4 miljoniem eiro jeb 6,1 % apmērā. Tas ir saistīts ar IIN ieņēmumu palielinājumu, jo minimālā alga plānota līdz 780 eiro.
17.10.2025.