Makšķerēšana ir viens no tiem vaļaspriekiem, kas ļauj atslēgties no ikdienas steigas un izbaudīt mieru dabas tuvumā. Tā sniedz iespēju pavadīt brīvo laiku pie ūdeņiem, elpot svaigu gaisu un vienkārši būt. Lai arī makšķerēšana parasti saistās ar pacietību un cerību uz lielo lomu, daudzi makšķernieki teic, ka šī vasara diemžēl nebija īpaši veiksmīga — zivs kūtra, laikapstākļi mainīgi, un biežāk par lomiem nācās priecāties tikai domās.
Madonietis Edvīns Kļaviņš, atskatoties uz aizvadīto vasaras sezonu, atzīst: – Brīžiem jau sāka šķist, ka esmu pavisam slikts makšķernieks, jo, lai kā censtos, kādu ēsmu un paņēmienus izmantotu, lomu makšķerējot neguvu. Izmēģināju dažādas ūdenstilpes, spiningoju, fīderēju, copēju no laivas. Reti kad gadījās kāds pavisam mazs asaris vai zemmēra līdaciņa. Brīžiem viss entuziasms bija zudis un tiešām pat nebija vēlmes doties makšķerēt.
Edvīns teic, ka, aprunājoties ar copes biedriem, visiem situācija šovasar līdzīga.
– Ļoti daudz draugu un paziņu ir makšķernieki. Satiekoties vai sazvanoties, vispirms apspriežam copes lietas. Reti kuram šovasar ir izdevies gūt lielāku lomu. Lielākoties – vai nu cope vispār nav bijusi, vai noķertas pavisam mazas zivtiņas. Reizēm smējāmies, ka tikpat veiksmīgi varējām arī vannā makšķerēt, – pasmejas Edvīns. – Pārrunājot, visiem ir līdzīgs viedoklis, lielākoties to visu ir ietekmējuši mainīgie laikapstākļi. Vasara tiešām bija nekāda – ilgi auksts, lietains, tad karstums. Zivis to jūt, protams, pielāgojas apstākļiem un nemaz nedomā par ēšanu. Ja godīgi, arī pavisam sliktos laikapstākļos pašam nemaz negribas doties makšķerēt.
Edvīns Kļaviņš uz copi bija devies arī aizvadītajās brīvdienās. Šoreiz, spītējot laikapstākļiem, tika gūts arī loms.
– Kopā ar draugu sestdien spontāni izdomājām doties makšķerēt. Šoreiz no laivas uz dzīvās ēsmas. Diena nemaz nebija jauka, jo pūta spēcīgs vējš un tas apgrūtināja makšķerēšanu, tomēr guvām arī lomu – katram vairāki asari. Katrs asaris svēra apmēram puskilogramu, – prieku pauž makšķernieks. – Ja izdodas kaut ko noķert, atkal rodas azarts, un noteikti došos uz copi arī nākamajās brīvdienās. Ar katru dienu kļūst vēsāks. Laikapstākļi ir puslīdz vienādi, ūdens atdziest pakāpeniski, arī zivis sāk ķerties. Jāpagaida vēl mazliet un varēs doties līdaku zvejā. Tāpat ar cerību, ka būs laba ziema, jāsāk gatavoties zemledus makšķerēšanai. Jāpārskata ziemas copes inventārs, lai tad, kad ūdens pārklāsies ar ledu, var doties copēt. Tiesa, jācer, ka līdz ziemai izdosies vairākkārt pabūt pie ūdeņiem un noķert kādu lielāku zivi. Viens ir atpūta dabā, azarts gūt lomu, savu domu sakārtošana, bet man zivis arī garšo. Manuprāt, esmu slikts makšķernieks, ja zivis jāpērk, jo pašam nesanāk tās noķert.
Taujājot, kā pagatavoja nupat noķertos asarus, Edvīns pastāsta: – Šoreiz gatavoju pavisam vienkārši. Zivis iztīrīju un izfilēju. Lai gan pavisam maz palika, ko ēst, tomēr gaļa šādā veidā ir bez asakām. Šoreiz zivi vienkārši sacepu uz pannas, apviļājot sakultā olā un rīvmaizē. Mazos asarīšus arī kūpinu, bet to daru ziemā, kad izdodas saķert ļoti daudz.
Lai gan loms šoreiz nebija liels, tomēr izdevās noķert vairākus asarus.
14.10.2025.