Katru gadu 1. oktobrī tiek pārskatīts pensiju apmērs, tās indeksējot; to nosaka likums „Par valsts pensijām”. Pensiju indeksācijas mērķis ir aizsargāt pensijas pret pirktspējas krišanos un saglabāt to vērtību, taču patiesībā diemžēl tas nebūt neizpildās tā, kā varētu domāt. Lai arī pensijas ik gadu tiek indeksētas, realitātē šis pieaugums nespēj segt straujo pārtikas, komunālo pakalpojumu un medikamentu cenu kāpumu. Inflācija burtiski „apēd” pielikumu, līdz ar to daudzi seniori nejūt būtisku atvieglojumu savā ikdienā. Tā rezultātā daļa pensionāru ir spiesti turpināt strādāt arī tad, ja saņem pensiju, jo ar tās apjomu nepietiek pat minimālajām ikdienas vajadzībām.
Šī situācija liek daudziem pārdomāt izdevumus un meklēt papildu ienākumu avotus, lai spētu nodrošināt sev nepieciešamo dzīves līmeni. Saku, kā ir – skumji noskatīties, kā cilvēks, kurš atbildīgi un godprātīgi visu mūžu strādājis, turpina to darīt pat tad, kad godam nopelnījis atpūtu. Par nožēlu tāda ir ļoti daudzu cilvēku ikdiena. Lai arī es ļoti mīlu savu dzimto zemi, jāatzīst, ka Latvija kārtējo reizi, salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju -, atkal ieņem zemāku vietu. Salīdzinot Baltijas valstis, Latvija atpaliek gan pensiju apmērā, gan pensionēšanās vecumā. Latvijas vidējā pensija ir aptuveni 576 eiro mēnesī, taču katrs ceturtais pensionārs saņem tikai 400 līdz 500 eiro mēnesī. Salīdzinājumam, Igaunijā vidējā pensija ir 774 eiro, bet Lietuvā – 596 eiro, savukārt pensionēšanās vecums Latvijā ir 65 gadi, Lietuvā 64 gadi un 10 mēneši, bet Igaunijā – 64 gadi un 9 mēneši. Šie rādītāji liecina, ka Latvijas pensionāriem ir mazākas pensijas un ilgāks darba mūžs salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.
Tajā pašā laikā vecuma pensija ir kā koks ar diviem galiem, jo daudzās darba vietās strādā pensionāri, kuru ikdienas pienākumi nav smagi, tāpēc viņi nemaz nesteidzas pārtraukt darba gaitas un vēlas saglabāt aktivitāti. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti saskaras ar ierobežotām iespējām iekļūt darba tirgū un iegūt vai papildināt profesionālo pieredzi. Galu galā pensionāra dzīvei nevajadzētu būt pilnai ar rūpestiem par skaitļiem kontā, bet piepildītai ar brīvību, drošību ikdienā un iespēju justies vajadzīgam ģimenē.
Ir svarīgi, lai pensija spētu nodrošināt cieņpilnu dzīvi un vienlaikus jaunie darbinieki varētu iekļūt darba tirgū, bagātinot sabiedrību ar jauniem spēkiem un idejām. Tikai tad varēs teikt, ka pieredze un jaunība darbojas līdzās, radot harmoniju un dzīves pilnību.
10.10.2025.