3. oktobrī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts (LVMI) “Silava” uz tematisko pasākumu “Mežs kā laboratorija — mežsaimniecība, ūdeņu kvalitāte un klimata riski” aicināja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Tikāmies Meža pētīšanas stacijas (MPS) Kalsnavas mežu novadā, kas tiek dēvēts par vienu no unikālākajām meža un vides pētniecības vietām Latvijā.
Kalsnavas pagastā, MPS zinātnes un mācību atbalsta centrā "Vētraine" pulcējās pētnieki, lai sniegtu žurnālistiem priekšstatu par to, kā zinātne veido mūsdienīgu, ilgtspējīgu un pierādījumos balstītu meža apsaimniekošanu, lai pamatotu mežsaimniecības un vides mijiedarbības aspektus, arī privāto mežu apsaimniekošanas modeļu ietekmi, nekoksnes resursu nozīmi ilgtspējīgā mežu attīstībā u. c.
Kalsnavas mežu novads ir viena no vadošajām ilgtermiņa mežzinātnisko pētījumu teritorijām valstī, kur tiek praktiski pētīti mežsaimniecībā nozīmīgi procesi – meža selekcija, koku augšanas dinamika, pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī testētas jaunākās mežsaimniecības tehnoloģijas. Tas kalpo gan kā zinātnes centrs, gan kā praktiskās mežsaimniecības atbalsta punkts, kur ciešā sadarbībā ar zinātniekiem strādā arī nozares profesionāļi.
Vērtīgi bija tikties ar "Silavas" pārstāvjiem, iesaistīties diskusijās par meža un mežsaimniecības nākotni Latvijā. Uzzinājām par aktualitātēm zinātnē un jaunākajiem pētījumiem, vaicājām, kā praksē norit pētniecība dabā. Pētniece Linda Gerra-Inohosa stāstīja, ka vasarā dzīvoja Kalsnavā, kur ir labvēlīgi apstākļi pētniecībai. Būdama botāniķe, viņa pētīja meža ceļus kā daudzfunkcionālu ekosistēmu.
Pasākuma pirmajā daļā LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete prezentēja darbu pētījumā "Meža un ūdens ekosistēmu mijiedarbība", meklēja atbildes, kā reaģē ūdens uz meža apsaimniekošanas ciklu. Pētniece Linda Gerra-Inohosa iepazīstināja ar pētījumu "Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas", pievērsās meža augiem, arī invazīvajiem, retajiem augiem, to apputeksnētājiem u. c., izmaiņām pēc kailcirtes.
Guvām ieskatu pētījumā "Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums", kur sadarbojušies zinātniskā asistente Agita Treimane, vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš un vadošā pētniece Dārta Kļaviņa. Diskusija izvērtās par sēnēm, konkrēti dzīslkātu bekām, kad tās kļūst invazīvas. Tēmu "Privāto mežu apsaimniekošana un īpašumu konsolidācija" izklāstīja LVMI "Silava" pētnieks Mg. biol. Juris Zariņš. No 116 tūkstošiem meža īpašnieku lielākā daļa apsaimnieko vairāk par 50 ha. Pētījumā aptaujāti 1090 respondenti, noskaidrojot, meža izmantošanas mērķi. 41 000 ha izmantošanas mērķis ir mežsaimniecība.
Programmā bija ietverts arī brauciens uz pētniecības objektiem, praktiskas demonstrācijas un sarunas ar "Silavas" darbiniekiem. Arņa Gaiļa kompetencē ir meža koku selekcija un adaptācija. Bija iespēja klātienē iepazīt Eddy covariance sensoru torni – modernu, pašreģistrējošu sensoru sistēmu, kas reāllaikā ļauj iegūt precīzus datus par oglekļa plūsmām, – (Mārtiņš Zeps, Roberts Matisons), kā arī jautāt par SEG emisiju monitoringu (vadošais pētnieks Andis Lazdiņš), uzzināt par papeļu un kārklu kolekciju stādījumu (kopš 2016. gada), kur iegūst ģenētiski augstvērtīgu reproduktīvo materiālu (vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa).
10.10.2025.