Ikdienas steigā jāmāk atrast kaut neliels brīdis, kuru veltīt tikai sev un savām domām. Tās var būt pastaigas, gleznošana, meditācija vai skaistu un radošu darbu radīšana. Katram tas ir pilnīgi individuāli. Vestienietim IVARAM KĻAVIŅAM meditācija ir veidot unikālus groziņus, paliktņus un dažādus interjera dekorus, izmantojot dabīgus materiālus, īpaši koku.
Ivars smaidot stāsta, ka brīva laika viņam nav. Katra diena ir piepildīta.
– Pirms daudziem gadiem notika nelaimes gadījums, tāpēc esmu piesaistīts ratiņkrēslam. Esmu nonācis pie secinājuma – kad dzīve apmet kūleni, cilvēkam atveras čakra un parādās līdz tam brīdim nejustas, nemanītas dotības. Dzīve neapstājas. Ir jābauda katra diena. Tomēr tas nepavisam nenozīmē, ka man ir daudz brīva laika. Visa diena ir aizpildīta. Daudz lasu, tāpat skatos televīziju, vingroju, bet visvairāk man patīk darboties radoši. Tiesa, vairāk gan rudens un ziemas periodā, kad gatavoju dažādus groziņus, piknika paplātes, arī citus dekorus. Veidoju sienas dekorus un paliktņus karstiem traukiem no akmeņiem, savulaik biju izveidojis arī sienas pulksteņus, zīmējumu radot ar diegu un kniepadatu palīdzību. Vienmēr mājās ir dāvana, ko uzdāvināt radiem un draugiem. Ņemot vērā veselības stāvokli, katra diena ir citādāka. Ir dienas, kad rokas neklausa, nekā nevar padarīt un deguns nokaras. Tiklīdz piebraucu pie sava darba galda, paņemu kādu iesāktu darbiņu vai sāku pilnīgi jaunu – viss notiek! Domas sakārtojas, un paliek labi. Man tā ir sava veida meditācija. Šķiet, ka radošums ģimenē ir iedzimts, jo arī māsai ļoti patīk smalki darbi – adīšana un tamborēšana.
Ivaram koks ir bijis mīļš vienmēr. Pēc profesijas viņš ir kokapstrādes tehnologs. Arī šobrīd tas plaši tiek izmantots, darbojoties radoši.
– Interese par koku ir gēnos – tā nāk no vectēva. Viņš bija labs galdnieks. Prieks, ka arī dēli brīvajā laikā labprāt darbojas ar koku. Man īpaši tuvi ir visi dabīgie materiāli – koks, metāls, lina aukla. Tas ir ļoti raksturīgs arī mums, latviešiem. Ļoti daudz materiālus iegādājos internetā. Kā par brīnumu, arī zināmajos ārzemju internetveikalos izdodas atrast elementus, kas raksturīgi Latvijai, – prieku pauž Ivars. – Viss ir paša izdomāts. Nekas nav nošpikots. Tāpat daudz esmu apguvis pašmācības ceļā. Cilvēkam smadzenes ir dotas, lai viņš domātu. Lai tās neierūsētu, ir jākustina. Es to daru šādi. Katrs trauks, ko veidoju, ir pilnīgi citādāks, atšķirīgs. Mans moto "Par prieku sev, par prieku tev un ļautiņiem par prieku, jo kur gan lai to lieku?". Par saviem darbiem patīk papriecāties arī pašam. Uztaisu kādu trauku, skatos un priecājos. Pašam patīk šie darbi. Jo smalkāki, jo vairāk aizraujos. Vasarā vairāk gribas pabūt ārā, tad darbiņiem tik daudz laika nav. Nopietnāk tiem var pieķerties rudenī un ziemā. Pie mums ir skaisti visos gadalaikos. Ziemā barojam putnus, meža zvēri nāk tuvu mājām. Prieks, ka atbrauc bērni ar ģimenēm.
Ivars Kļaviņš atzīst, ka katrs darbs ir unikāls un nekur otru tādu neatradīs.
– Savus darbus plašākai publikai esmu izlicis savā Facebook profilā. Pavisam drīz daļa no manis veidotajiem traukiem un dekoriem dosies uz Angliju. Tur īpaši tiek novērtēts amatnieku veikums. Tāpat ir doma izveidot izstādi, kurā būs aplūkojami gan mani darbi, gan māsas tamborējumi un adījumi, – iecerēs dalās Ivars.
10.10.2025.