Katrs cilvēks vēlas justies piederīgs vietai, kurā dzīvo, neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa vai iespējām. Arī cilvēkiem ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem ir svarīgi, lai viņu vajadzības tiktu sadzirdētas un lai viņi ikdienišķajās aktivitātēs varētu piedalīties tikpat pilnvērtīgi kā citi. Novada spēks slēpjas tieši tajā, cik atvērts un iekļaujošs tas ir pret saviem iedzīvotājiem. Vai sabiedriskās vietas, izglītības iespējas, darbs, kultūras dzīve un brīvā laika aktivitātes ir pieejamas visiem? Vai mūsu attieksme ir saprotoša un pieņemoša? Uz šiem jautājumiem atbildam šodien, lai tie veidotu rītdienu, kurā nevienam nav jāpaliek malā.
Sapratni un sirsnību ik dienu piedzīvo Lubānas dienas aprūpes centra „Eglāji" klienti. Ienākot ēkā, dzirdam priecīgu čalošanu un rosību. Visi sēd pie galda un darina dažādus rokdarbus. Kāds tamborē, kāda ada, bet cits piesēdies pie mazām stellēm un, liekot kopā krāsainus dzīparus, auž sedziņu. Uz plīts vārās kartupeļi, pannā čurkst gaļa – drīz būs pusdienlaiks. Atmosfēra te patiešām ir mājīga un viesmīlīga; par to pārliecināmies, tiekot sirsnīgi sagaidīti.
Sociālā darbiniece un nodarbību vadītāja Iveta Pērkone pastāsta: – Centru apmeklē divpadsmit klienti, četri no viņiem brauc no Varakļāniem. Katru dienu darām ko citu, protams, arī atbilstošu sezonai. Vasarā tie ir dārza darbi, siltumnīcu apkopšana un teritorijas apsaimniekošana. Ejam uz mežu, lasām ogas un sēnes. Ziemā vairāk laika veltām rokdarbiem, apmeklējam kultūras pasākumus. Iepazīstam gan pilsētas teritoriju, gan dodamies tālākās ekskursijās – esam braukuši uz Limbažiem un citām pilsētām. Rudeņos ar salātiem un ievārījumiem, sīrupiem un zeķēm, čībiņām priecējam Lubānas veco ļaužu aprūpes centra iemītniekus. Manu kolēģi atvaļinājuma laikā aizvieto angļu valodas skolotāja, un ar centra klientiem viņa iestudē minūti ilgus mini teātrīšus, tādā veidā ļaujot viņiem nedaudz pamācīties angļu valodu.
Kolīdz rodas kāds brīvāks brīdis, rokās tiek ņemti rokdarbi. Te nevienam nepatīk sēdēt bezdarbībā, gribas aizpildīt laiku saturīgi. Visu mīlule ir kaimiņu sunīte Džera, kura jau nodēvēta par kanisterapeiti un „Eglāju" darbinieci. Viņa ik dienu atnāk ciemos, dodas līdzi vietējās ekskursijās un pārgājienos.
Visu ikdienā nepieciešamo „Eglāju" darbinieces Dace Valaine un Iveta Pērkone kopā ar centra klientiem audzē uz vietas – siltumnīcās aug paprika, tomāti, dārzā gatavojas gurķi. Pagrabs piepildīts ar visādiem labumiem – kompotiem, skābētiem gurķiem, sēnēm, dažādiem salātiem burciņās, bet kastēs savietoti šajā gadā izaudzētie kartupeļi. Savukārt puķu dobēs gan dārzā, gan ap māju rotājas hortenzijas un citas puķes. Karstajās vasarās liels atspaids ir aka, no kuras ņemt ūdeni ziedu un dārzeņu laistīšanai.
Runājot par to, cik iekļaujošs novads ir pret cilvēkiem ar invaliditāti, Iveta Pērkone spriež, ka pasākumu un aktivitāšu piedāvājums ir gana plašs, bet šos cilvēkus ir svarīgi iedrošināt. Sākumā viņi vairāk turas atstatus, taču, saņemot atbalstu un iedrošinājumu, kļūst aktīvāki un atvērtāki. „Eglāju" klienti tiek aicināti uz dažādiem pasākumiem. Notiek arī tikšanās ar citu dienas centru apmeklētājiem, tostarp Jaunkalsnavas. Dienas aprūpes centrs „Eglāji" ir vieta, kas apliecina – jebkurā novadā iespējams radīt vidi, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām jūtas piederīgi un dzīvo pilnvērtīgi.
23.09.2025.