Laikraksta redakcija nesen saņēma madonietes A. Kuzminas vēstuli, kas lika aizdomāties par Madonas kultūras nama fasādē iekļauto cilni.
Meklējot atbildes uz „Stara" lasītājas uzdotajiem jautājumiem, noskaidroju Madonas kultūras nama direktores Skaidrītes Strades, vēsturnieka Induļa Zvirgzdiņa un bijušās Madonas pilsētas domes arhitektes Silvijas Šīres viedokli. Ieskatu materiālā par tēlnieka Kārļa Zemdegas veidoto cilni sākšu ar vēstuli, ko rakstījusi A. Kuzmina.
Kur pazudusi taure?
– Pēc remonta Madonas kultūras nama celtne kļuvusi majestātiskāka, tāda, kādu to atceros no saviem skolas gadiem, – redakcijai raksta „Stara" lasītāja. – Atceros spožās parketa grīdas, bet garderobes telpās – apaļos, brīnišķīgām vitrāžām rotātos logus par darba tēmu: rudzu zeltainos kūlīšus ar sakrustotu izkapti un grābeklīti vai tautu dēlu un tautu meitu raitā dejā. Virs ieejas durvīm spilgti izcēlās K. Zemdegas veidotais Tēvijas sarga tēls pēc R. Blaumaņa dzejoļa „Tālavas taurētājs" motīviem. „Tik augstākās egles galā taurētājs nomodā,/ Tas lūko pēc ienaidnieka tuvu un tālumā." Cilnis toreiz bija tumšākā krāsā un atšķīrās no sienu krāsojuma. Labajā rokā kareivim bija vara taure. Kur tā pazudusi tagad? Vienā krāsā ar sienām krāsots, cilnis tagad grūti saskatāms un daudz zaudē no savas izteiksmības. Vai nevajadzētu to restaurēt tādu, kāds tas bija mākslinieka iecerē? Vecajās fotogrāfijās ir redzams šis cilnis, piemēram, bibliotēkas foajē. Domāju, ka arī muzeja fondos atrastos vecās fotogrāfijas. Bez taures nav Tālavas taurētāja, un tāpēc kopumā cilnis zaudē savu nozīmību. Varbūt mēs, madonieši, varētu saziedot jaunai taurei, ja vecā zudusi, un atdot namam tā spilgtāko vaibstu?
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 11.10.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma