Valsts aizsardzības dienests ir jaunās paaudzes iespēja kļūt par daļu no Latvijas drošības stūrakmens. Tas ir nopietns izaicinājums, kas veido disciplīnu, rakstura stingrību un dziļāku apziņu par valsts un sabiedrības kopīgajām vērtībām. Katra jaunieša izvēle pievienoties dienestam ir apliecinājums gatavībai stāties līdzās tiem, kas sargā mūsu brīvību un neatkarību.
Valsts drošība sākas ar cilvēkiem, kuri ir gatavi par to iestāties. 21 gadu vecais ērglēnietis Valts Masaļskis izvēlējies valsts aizsardzības dienestu, izdarot drosmīgu soli – viņš apzinās, ka šī nav tikai personiska pieredze, bet ieguldījums nākotnē. Dienests ir ceļš, kurā cilvēks atklāj savas robežas un spēku tās pārvarēt, mācās uzticēties komandai un atbildēt par kopīgo mērķi. Tā ir iespēja kļūt par vairāk nekā tikai skatītāju – par aktīvu valsts drošības balstu. Valts dien valsts aizsardzības dienestā Sauszemes spēku mehanizētajā kājnieku brigādē.
Valsts aizsardzības dienests sniedz iespēju pilsoņiem iegūt zināšanas un sapratni par valsts aizsardzību, uzlabot individuālās rīcībspējas, kā arī piedalīties valsts aizsardzības stiprināšanā.
– Kā uzzināji par Valsts aizsardzības dienestu? Kas bija galvenā motivācija pašam pieteikties?
– Par Valsts aizsardzības dienestu vispirms uzzināju televīzijā. Tiesa, par to daudz stāstīja arī vecāki – Aivis un Signe Masaļski. Lēmums doties dienestā bija apzināts. Labāk to izdarīt brīvprātīgi, nevis gaidīt, kad iesauks. Bija nepieciešams tikai mēnesis, lai izlemtu un rīkotos.
Regulāri medijos izskan aicinājums pieteikties dienestam. Mani uzrunāja iespēja to paveikt vienpadsmit mēnešos. Jau pirms tam biju domājis par profesionālo dienestu, līdz ar to šī bija lieliska iespēja saprast, vai došos uz profesionālo dienestu.
– Vai kādam no taviem draugiem/radiem jau ir pieredze dienestā vai saistība ar militāro jomu?
– Savulaik vectēvs un vecvectēvs dienējis armijā. Zinu, ka pirmajā valsts aizsardzības dienesta iesaukumā dienēja klasesbiedrs no pamatskolas laikiem. Citi draugi un paziņas līdz šim vēl nav izvēlējušies dienestu.
– Kādas, tavuprāt, ir lielākās priekšrocības, dodoties dienestā? Kādas ir dienesta sniegtās iespējas?
– Viens no galvenajiem ieguvumiem viennozīmīgi ir sociālās garantijas. Tāpat bezmaksas studijas pēc dienesta. Neatsverams ieguvums ir arī fiziskās formas uzturēšana. Dzīves apstākļi Ādažos ir ļoti labi, ēdināšana – izcila. Esmu ļoti apmierināts. Apkārt ir forši cilvēki no visas Latvijas. Dzīvošana kazarmās, ikdienas plāna pildīšana nerada nekādas grūtības.
Arī tuvinieki ir pamanījuši pārmaiņas. Lielākoties tās ir vizuālās – muskuļi, stāja, tāpat disciplīna.
– Kādas grūtības vai izaicinājumi ir bijuši? Kas bijis visvērtīgākais, ko līdz šim esi ieguvis?
– Lielākās grūtības laikam sagādājušas smagās somas, marši. Lai gan esmu vienmēr bijis sportisks, tomēr šis man ir bijis izaicinājums. Esmu dejojis tautiskās un modernās dejas, hobija līmenī spēlēju basketbolu, volejbolu, arī hokeju, bet tāpat jutu, ka fiziskā sagatavotība nav tik augstā līmenī kā vajadzētu būt. Līdz dienestam šķita, ka fiziskā forma ir ļoti laba, atnākot sapratu, ka ir kur tiekties. Lai gan dienestā esmu kopš jūlija, jau šobrīd jūtu uzlabojumus. Ikdienā, arī pildot normatīvus, ir kļuvis vieglāk.
Zinu, ka daudziem grūtības sagādā dienas režīms – celšanās sešos no rīta, bet gulēt jādodas jau desmitos vakarā. Man tas nav sagādājis nekādu diskomfortu. Pirms došanās dienestā, gadu Rīgā strādāju par kurjeru. Agrā celšanās bija mana ikdiena. Līdz ar to, šādam režīmam biju jau pieradis.
– Vai skolā vai ārpus tās esi apguvis kādas prasmes, kas varētu noderēt militārajā dienestā (piemēram, pirmā palīdzība, orientēšanās dabā, disciplīna)? Varbūt esi bijis jaunsargs vai zemessargs, vai mācoties vidusskolā apguvis valsts aizsardzības mācību?
– Ērgļos apguvu pamatizglītību, pēc tam devos uz Valmieru –
Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikumu. Tieši tur apguvu arī valsts aizsardzības mācību, kas sniedza galvenos priekšstatus, vērtīgas zināšanas un pieredzi.
– Kā, tavuprāt, militārais dienests var ietekmēt jaunieša karjeras un dzīves ceļu?
– Neatkarīgi no tā, vai pēc 11 mēnešiem izvēlas turpināt savu karjeru profesionālajā dienestā vai nē, ikviens jaunietis iegūst lielisku pieredzi. Tāpat tiek iegūta sava veida disciplīna. Protams, laba fiziskā forma un izturība. Tiek iepazīti dažādi cilvēki un, kas nav mazsvarīgi, iegūti kontakti, jo nekad nevar zināt, kas nākotnē var noderēt.
Militārās pamatiemaņas, teorētiskās zināšanas iespējams vairāk noder tiem jauniešiem, kuri izvēlas dienestu jau profesionālā līmenī. Protams, ikvienas zināšanas un pieredze ir vērtīgas. Manuprāt, militārās pamatiemaņas ikdienas dzīvē tik ļoti nav nepieciešamas un noderīgas.
– Ko tu ieteiktu jauniešiem, kas domā, vai stāties valsts aizsardzības dienestā vai kļūt par profesionālā dienesta karavīru? Kas viņiem būtu jāzina iepriekš?
– Ikvienam jaunietim iesaku doties valsts aizsardzības dienestā. Pie tam, to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Manā skatījumā, to būs sarežģīti izdarīt, kad jau nodibināta ģimene un uzsākts ceļš pa karjeras kāpnēm. Pats smejos – ātrāk sāksi, ātrāk beigsi!
Ikdienā, īpaši pirms pieņemts lēmums doties valsts aizsardzības dienestā, jābūt aktīviem – jāstaigā, jāskrien. To noteikti iesaku jauniešiem, jo dienestā ir daudz kustību. Bieži rodas tulznas, sāp kājas. Treniņi to var novērst. Manuprāt, jāizvēlas garas distances, tā veicinot savu fizisko formu.
– Vai dienests ir mainījis skatījumu uz dzīvi, valsti un drošību?
– Notikumi pasaulē, mūsu agresīvie kaimiņi vairāk liek domāt par valsts aizsardzību un drošību. Uzskatu, jo vairāk cilvēku, kas apguvuši militārās iemaņas, ir karavīri, jo labāk valsts drošībai.
– Vai, tavuprāt, valsts aizsardzības dienests un pieredzes stāsti var mainīt sabiedrības attieksmi pret armiju?
– Esmu pārliecināts, ka sabiedrības attieksme mainās. Protams, sabiedrībā valda dažādi stereotipi, bet tie neatbilst pašreizējai situācijai. Nupat tika aizvadīta ģimenes diena, kad pie mums militārajā bāzē Ādažos viesojās ģimenes. Atbrauca arī mani vecāki un bija priecīgi un patīkami pārsteigti par redzēto.
– Kā tu redzi savu nākotni?
– Šobrīd vairāk sliecos par to, ka palikšu dienestā. Tajā pašā laikā domāju par augstākās izglītības un profesijas iegūšanu, bet, kad šie mērķi būs īstenoti, atkal atgriezties dienestā.
Būt patriotam nenozīmē svinēt valsts svētkus un izkārt karogu, bet man tas ir palikt Latvijā un pastāvēt par savu valsti un ģimeni.
02.09.2025.