Vasara KARĪNAI LAURAI GROSAI bijusi spilgtu piedzīvojumu piepildīta — vasaras un brīvprātīgais darbs, dziesmu svētki, festivāli un jauni draugi. Katrs mirklis nesis kādu vērtīgu secinājumu, ļāvis vairot drosmi un izmēģināt ko jaunu. Tagad, kad aiz loga rudens atgādina par mācību laiku, Karīna Laura ar prieku ver jaunu lapaspusi savā dzīvē, uzsākot 11. klasi Madonas Valsts ģimnāzijā. Skolas gaitu turpinājums viņai ir ne tikai jauns posms, bet arī solis tuvāk lielajam mērķim — pedagoģijas ceļam.
Notikumiem bagāta vasara
– Šīs vasaras pirmo mēnesi es pavadīju, strādājot Sauleskalnā, veikalā, bet jūliju biju atvēlējusi brīvprātīgajam darbam. Mēneša sākumā piedalījos XIII Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkos, dažādos mazajos koncertos, kā arī Mežaparka un Daugavas stadiona lielajos koncertos, bet mēneša beigas pavadīju, darot brīvprātīgo darbu sev sirdij tuvajā ceļojošajā dziesminieku festivālā „Trubadūrs" Cesvainē, kur paralēli arī piedalījos kā dalībniece „Austrasbērnu" radošajā nedēļā, mācoties repertuāru un piedaloties „Austrasbērnu" lielkoncertā. Augustā biju plānojusi atpūsties, bet tā kā esmu „nemiera gariņš", kas nevar nosēdēt bez darba, sāku to meklēt. Tas izdevās veiksmīgi, un divas nedēļas pavadīju, strādājot „Mana Daba" piedzīvojumu nometnēs. Paralēli tam visam, protams, nemitīgi bija darbs Madonas novada Jauniešu domē. Noteikti man paliks prātā tas, ko no šīs vasaras ieguvu, „izkāpjot" no savas komforta zonas un izmēģinot jaunas lietas gan personīgi, gan darba ziņā, kā arī, protams, visi jaunie draugi un atmiņas, kas gūtas, pateicoties darbam festivālam „Trubadūrs", kā arī jauniešu festivālam „Kopums", – atminoties savas raibās vasaras piedzīvojumus, stāsta Karīna Laura.
Jauniete ar lepnumu var teikt, ka viņai izdevās izdarīt visu, ko vēlējās, un pāris spontānās idejas sajūtas padarīja vēl labākas. Šīs vasaras plānu saraksts nebija ļoti liels, jo Karīna Laura apzinājās konkrētas lietas, kuras grib izdarīt šajā gadā, un tas izdevās.
Brīvlaiks paskrējis nemanot, un arī Karīnai Laurai šogad jāatsāk mācību gaitas, uzsākot 11. klasi.
– Parasti pēc vasaras ir vajadzīga nedēļa vai divas, lai atkal pierastu pie celšanās agri un došanās uz skolu, bet es vienmēr to gaidu ar prieku, jo esmu viens no tiem „dīvaiņiem", kam patīk skola, un uz to eju labprāt. Šogad to visu gaidu ar vēl lielāku prieku, jo „izgāju" no komforta zonas un, ievērojot savas vajadzības, mainīju skolu! Protams, būs grūtāk, jo Madonas Valsts ģimnāzijas ikdiena atšķiras no Cesvaines vidusskolas ikdienas, bet tas ir kārtējais piedzīvojums! Ja man prasa, vai esmu apzinīgais, punktuālais skolēns, vai arī šad tad mēdzu atlikt darāmos darbus uz pēdējo brīdi, jāsaka – laikam esmu kombinācija no abiem. Esmu diezgan atbildīga (vismaz man tā šķiet), ja apņemos kaut ko izdarīt, arī izdaru, bet tomēr dažreiz „izlien" sliktais ieradums atlikt lietas uz pēdējo brīdi. Šis ieradums parādās ļoti reti, tomēr, kad tā notiek, es parasti vainoju brīvlaikus, jo prāts sāk lēnām atpūsties vēl pirms brīvlaiks ir sācies, – spriež jauniete.
Karīna Laura norāda – atgriežoties skolā, vienmēr ir uztraukums, jo nekad nevar zināt, kas sagaidīs nākamajā mācību gadā, kādi šķēršļi būs jāpārvar, un ar ko būs jāsaskaras. Tomēr par spīti tam, viņa uzsver – ja grib, tad visu var! Ja ir vēlme, tad ļoti viegli var apvienot skolu ar brīvā laika hobijiem, tikai jāprot plānot savu laiku!
Vēlas apgūt skolotāja profesiju
– Savu brīvo laiku aizpildu diezgan radoši – pāris gadus spēlēju ģitāru, sākumā pie skolotājas Vitas Krūmiņas Cesvainē, bet tagad jau nedaudz augstākā līmenī „Austrasbērnos", kā arī jau gandrīz gadu dziedu Cesvaines kultūras nama jauktajā korī „Cesvaine" (diriģents Oskars Jeske) un, kad uznāk radošuma mirklis, uzrakstu kādu dzejolīti. Protams, ir arī nopietnākas lietas, kā Madonas novada Jauniešu dome, kas aizņem lielu daļu mana brīvā laika. Daudz laika pavadu arī Cesvaines multifunkcionālajā centrā.
Jau pāris gadus zinu, ko vēlos darīt pēc vidusskolas. Vēlos veltīt savu dzīvi pedagoģijai un jauniešiem. No mazotnes man vienmēr ir paticis kādam kaut ko iemācīt. Kad biju mazāka, „skola" bija mana mīļākā spēle, tas noteikti izskaidro, kādēļ tik ļoti gribu būt pedagogs. Plānoju doties uz Rīgu un mācīties Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē un iegūt maģistra grādu programmā „Skolotājs". Vēlos būt tieši angļu valodas skolotāja! Iespējams nākotnē iegūšu jaunatnes darbinieka kvalifikāciju, jo darbs ar jauniešiem manai sirdij arī ir diezgan tuvs, – iecerēs dalās Karīna Laura.
Zinot to, cik daudzi latviešu jaunieši izvēlas karjeru saistīt ar darbu un dzīvi ārpus Latvijas, pajautāju Karīnai Laurai, vai arī viņa skatās pāri Dzimtenes robežām? Sadzirdot atbildi, sirdi pārņem prieks!
– Ārzemēs es tomēr nevēlētos mācīties, Latvija ir pārāk tuva sirdij, lai to pamestu. Tomēr neko nevar zināt, gada laikā dzīve var „apgriezties kājām gaisā", un viss var mainīties. Madonas apvidū noteikt atgriezīšos, vēl nevaru garantēt, ka uz dzīvi, bet ciemos pie draugiem un radiem noteikt! Madonai un Madonas novadam manā sirdī vienmēr būs īpaša vieta – kā nekā Madonas novads ir bijušas manas mājas 17 gadus, un to nevar tā vienkārši aizmirst!
02.09.2025.