Fotogrāfija SANDRAI KOKAI nav tikai hobijs — tā ir iespēja ielūkoties ikdienas mirkļos un grāmatu pasaulē no pavisam neierastas perspektīvas, atklājot gan ceļojumu detaļas, gan dzīves mazos nieciņus. Katrs kadrs ir kā logs uz radošu un personīgu pasauli.
– Kopš sevi atceros, esmu aizrāvusies ar fotografēšanu. Bērnībā mani fascinēja vecie fotoaparāti, tādi bija arī mūsu mājās. Kā jau katrā ģimenē, mums bija neskaitāmi albumi ar fotogrāfijām, kas kā laika liecība krājās biezajos kartona vākos. Katram fotoattēlam bija īpaši ielīmējami stūrīšu turētāji un starp tiem – zīdpapīra starplapas. Arī mans vectēvs fotografēja, vairāk gan savus agronoma darba un lauksaimniecības vēstures kadrus.
Pa īstam ar fotogrāfiju iepazinos, kad skolas laikā vecāki man uzdāvināja pirmo personīgo fotokameru. Soli pa solim turpināju attīstīt šo hobiju – ceļojot, rakstot rakstus, kuros izmantoju savas fotogrāfijas, un savienojot to ar vēl vienu mīļu aizraušanos – lasīšanu, – stāsta Sandra Koka.
Visbiežāk viņa savos kadros iemūžina ceļojumus, detaļas un jau vairāk nekā četrus gadus – grāmatas, jo ir grāmatu blogere. Ik pa laikam, kad rodas vēlme īstenot konkrētu ideju, Sandra veido arī individuālās fotosesijas.
– Vairāk nekā četru gadu laikā, kopš esmu grāmatu blogere, šī ir jau otrā grāmatu izstāde, kas apceļojusi gan Madonas, gan citu novadu bibliotēkas. Kur gan vēl piemērotāka vieta izstādei, ja ne starp grāmatām? – par izstādi „Grāmatu ceļa kartes" teic Sandra. – Mana vēlme bija parādīt grāmatas no neierastas perspektīvas. Iespējams, kāda fotogrāfija uzrunās paņemt rokās un izlasīt konkrētu grāmatu, kas citādi ir paslēpusies plauktā, krājot putekļus. Fotografēju gandrīz katru dienu – reti kura „paiet", nepaņemot rokās fotoaparātu. Ir personīgās ģimenes bildes, kas netiek publicētas, ir sociālo kontu saturs par literatūru un grāmatām, kas redzams manā grāmatu Instagram kontā @pielasit_sirdi. Veidoju arī attēlus fotobankām, privātām fotosesijām un ceļojumu albumiem.
Fotogrāfija man ir dzīvesveids – kā nepārtraukti trenēt radošuma muskuli, gluži kā citi trenējas sporta zālē. Svarīga ir ne tikai gaisma, kompozīcija un kadrējums, bet arī pēcapstrāde un noskaņa, – atklāj Sandra.
Tomēr jāpiemin, ka fotografēšana ir dārgs hobijs – jo vairāk tajā iegulda, jo lielāki ir izdevumi, tāpēc Sandra cer, ka kādu dienu tas spēs nosegt arī materiālo pašizmaksu.
– Fotomākslas apgūšana nekad nebeidzas – jo dziļāk tajā „ienirstu", jo vairāk apzinos, cik daudz vēl ir jāapgūst. Tāpat kā grāmatu lasīšana, fotografēšana ir mana terapija, bez kuras nespēju iztikt! – izsaucas Sandra.
22.08.2025.