Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Iepazīsti Ērgļu apkaimes vēsturi!

ZINTA SAULĪTE, „Braku” muzeja vadītāja

Autors • 19.08.2025.

Iepazīsti Ērgļu apkaimes vēsturi!
Burtu lielums

(18. turpinājums)
 Ērgļu kultūras dzīve norisinās saieta namā, ēkā notiek amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi, dažādi pasākumi, koncerti, izstādes, darbojas bibliotēka. Te mājvieta Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas mūzikas nodaļai, kā arī Tautas lietišķās mākslas studijai „Ērgļi”.

Ērgļu saieta nams (Rīgas iela 5)
Ēku sāka celt 1954. gadā un atklāja 1959. gada 28. jūnijā kā kultūras namu. Tajā bija paredzētas 420 sēdvietas zālē un 140 sēdvietas balkonā, auditorija lekcijām, stacionāra kinoiekārta, bibliotēka, lasītava, galda spēļu istaba, ģērbtuves pašdarbniekiem. Jaunajā kultūras namā notika gan vietēja mēroga, gan valsts līmeņa pasākumi, koncerti, teātra izrādes, balles, diskotēkas (sākot ar 1980. gadiem). Tā kā Ērgļi bija slēpotāju iecienīta vieta, tad ziemās (īpaši 1960.-1980. gados) te pulcējās ļoti daudz slēpot gribētāju. Kultūras namā notika gan pasākumi, kas saistīti ar šo sporta veidu, gan slēpotājiem bija iespēja nakšņot un uzturēties. Bija pat iecere blakus (uz Zaļās ielas pusi) uzcelt vērienīgu sporta un atpūtas bāzi. Kultūras namā rādīja arī kino, izmantojot stacionāru kinoiekārtu. Vakaros parasti noritēja pašdarbības kolektīvu mēģinājumi.
2. stāvā bija iekārtotas divas bibliotēkas: Ērgļu ciemata – viena telpa un lasītava; bērnu bibliotēka – divas telpas. 1983. gada oktobrī 2. stāva gala telpā tika atklāta tradīciju zāle – ar vārda došanas pasākumu jaundzimušai meitenītei Ilzei Apsītei. Telpas interjera iekārtojums bija padomju saimniecības „Ērgļi" dāvinājums, mēbeļu autors – Aleksandrs Dzērve. Tradīciju zālē notika arī laulību reģistrācijas pasākumi. Kultūras nama 2. stāvā bija deju mēģinājumu telpa. 1993. gadā bērnu bibliotēka tika pārvietota uz pieaugušo bibliotēkas telpām (palīgtelpu jeb rezerves fonda telpu) un tās vietā iekārtots kultūras nama administrācijas kabinets. 2000. gadā bibliotēkā tika izveidots SIPP – sabiedriskais interneta pieejas punkts – pirmie publiski pieejamie datori. 2004. gadā bērnu bibliotēka tika reorganizēta kā Bērnu literatūras nodaļa pie Ērgļu pagasta bibliotēkas. 2009. gadā, lai izveidotu interneta lasītavu ar 11 darbavietām, bērnu nodaļa tika apvienota ar blakusesošo deju zāli. Šobrīd bibliotēka ir kā viena liela zāle ar trīs nosacītām telpām – pieaugušo nodaļu jeb abonementu, datortelpu-interneta lasītavu un periodikas lasītavu ar atsevišķi izdalītu bērnu literatūras sektoru.
Kultūras nama 2. stāvā (ar ieeju no ēkas otras puses) bija izveidoti nelieli dzīvokļi. 2000. gadā, veicot remontdarbus, te iekārtoja telpas Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas mūzikas nodaļai. 1980. gados kultūras nama pagrabstāvā iekārtoja civilās aizsardzības patversmi. 1990. gados tā pārtapa par audēju darbnīcu, kas te darbojās līdz 2013. gadam. 2015. gadā biedrība „Ērgļu pensionāri" pagrabstāvā ierīkoja vingrotavu, kurā bija pieejami trenažieri un vingrošanas rīki.
Zaļās ielas (agrāk – Padomju ielas) pusē vienā no telpām, kam bija atsevišķa ieeja, bija iekārtots kabinets Ērgļu milicijas iecirkņa (Ērgļi, Sausnēja, Jumurda, Vestiena) pilnvarotajam (no 1962. līdz 1980. gadam), mainoties nosaukumam, Madonas rajona Izpildu komitejas Iekšlietu daļas Ērgļu milicijas iecirkņa Kriminālpolicijas profilakses dienesta iecirkņa inspektoram (no 1980. līdz 1992. gadam). Blakus milicijas iecirknim bija telpa, kuru saieta nama pasākumu laikā izmantoja kā Ērgļu patērētāju biedrības bufeti jeb izbraukuma tirdzniecību.
1992. gadā kultūras nama foajē savu tirdzniecību uzsāka G. Velces individuālais uzņēmums, iekārtojot veikalu „Dālderis", kurā sākumā tirgoja pārtiku, cigaretes, alkoholu, apģērbu u.c. Ja tirdzniecība notika 1. stāva labajā pusē, tad kreisajā (kur agrāk notika patērētāju biedrības izbraukuma tirdzniecība) 1993. gadā iekārtoja kafejnīcu „Dālderis", tajā piedāvāja siltos, aukstos un saldos ēdienus, alkoholu, cepa pīrāgus, tortes, kūkas, kuras varēja iegādāties arī blakus esošajā veikalā. Tirdzniecībai paplašinoties, 1993. gadā tika veikti kultūras nama 1. stāva administrācijas kabinetu remontdarbi un iekārtots pārtikas veikals – ar atsevišķu ieeju no ārpuses. Savukārt kultūras nama administrācijas telpas tika pielāgotas 2. stāvā, kur pirms tam bija bērnu bibliotēka. 1996. gadā pēc IU „Dālderis" reorganizācijas izveidoja SIA „Dālderis". Kad veikals „Dālderis" tika pārvietots uz jaunām telpām, 1990. gadu otrā pusē tā vietā sāka darboties SIA „Kārlis" kancelejas preču un dāvanu veikals, kas pastāvēja dažus gadus (1998-2002). Ap 1997. gadu kafejnīcai „Dālderis" mainījās īpašnieks un tā ieguva nosaukumu „Citrons R", darbojās līdz 2000. gadu sākumam. Lai arī pārtikas veikals „Dālderis" piedāvāja daudzveidīgu produkciju, pamazām tā darbība apsīka, un no 2005. gada veikals saieta namā vairs nepastāvēja. Kādreizējās kafejnīcas un veikala telpas tika izmantotas pašdarbības kolektīvu mēģinājumiem un izstādēm. 2013. gadā telpā blakus garderobei tika iekārtota Tautas lietišķās mākslas studija „Ērgļi".
Kultūras nama tā saucamajā aizskatuvē divas telpas tika izmantotas friziera pakalpojumiem – no 1997. līdz 2009. gadam te darbojās salons frizētava „Trio", sākumā kā Regīnas Kārkliņas individuālais uzņēmums, no 1998. gada IK „STILS R".
2000. gadā kultūras namu pārdēvēja par saieta namu. 2002. gadā tika veikta ēkas jumta renovācija un skatuves grīdas nomaiņa. 2005. gadā 2. stāvā atjaunoja tradīciju zāli. 2006. gadā, veicot bijušās kafejnīcas „Dālderis" virtuves telpas kosmētisko remontu, tika iekārtota frizētava – līdz 2013. gadam SIA „Kadiķi-A", pēc tam Mārītes Indriksones individuālais uzņēmums. 2007. gadā notika remontdarbi foajē un lielajā zālē, 2019. gadā tika labiekārtota skatuve, 2021. gadā veikti lielās zāles griestu remontdarbi un 2. stāvā iekārtota mājīga virtuves telpa, 2025. gadā – atjaunoti un nostiprināti saieta nama ēkas pamati.
Saieta namā joprojām darbojas bibliotēka, kas tiek modernizēta un pielāgota mūsdienu lasītājam. Saieta nama darbinieki organizē un vada kultūras dzīvi Ērgļos, rosina māksliniecisko pašdarbību. Te darbojas 15 amatiermākslas kolektīvi: jauktais koris „Ērgļi", deju kolektīvs „Pastalnieki", jauniešu deju kolektīvi „Rūdis" un „Trimiņš", vidējās paaudzes deju kolektīvs „Rūdolfs", dāmu deju grupa „Varbūt", bērnu deju kolektīvs „Pienenīte", Ērgļu teātris, Ērgļu leļļu teātris, Tautas lietišķās mākslas studija „Ērgļi", folkloras kopa „Pulgosnieši", līnijdeju kolektīvs „Raibā līnija", sporta deju klubs „Vizbulīte", balles deju grupa „Vizbulītes ģimenes", ritma deju grupa „5000 soļi". Telpas izmanto arī aktīvās vingrošanas grupa. Tā kā saieta namā mājvieta ir Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas mūzikas nodaļai, tad daudzi mācību iestādes pasākumi notiek šajā ēkā, te muzicē arī skolas pūtēju orķestris. Gan 1. stāva, gan 2. stāva gaitenī regulāri apskatāmi mākslas nodaļas audzēkņu radošie darbi.

19.08.2025.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px