11. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs viesojās zemnieku saimniecībā “Lazdu mājas” Rēzeknes novada Dekšāres pagastā, SIA “Laduži Agro” Madonas novada Murmastienes pagastā, kā arī zemnieku saimniecībā “Meldri”, kas atrodas Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Sācies ražas novākšanas laiks, bet daudzviet kombaini netiek uz lauka, grimst, pļaušana un kulšana ir apgrūtināta. Lietavu ietekmē laukos ir vietas, kur ir sakrājies ūdens, izveidojot peļķes vai pat ezeriņus. Augi pūst, graudi sadīgst, nogatavojušies zirņi izbirst.
Brauciena mērķis bija klātienē apskatīt lietavu radītos postījumus un uzzināt zemnieku viedokli par situāciju un iespējamiem atbalsta mehānismiem lauksaimniekiem.
Pēc Rēzeknes novada Dekšāres pagastā apciemotās zemnieku saimniecības „Lazdu mājas", Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apskatīja SIA "Laduži Agro" pielijušo un nenopļauto zirņu lauku Murmastienes pagastā un tikās ar saimnieku Aldi Strodu.
Īpašnieks Aldis Strods apliecina, ka situācija ir sarežģīta, jo lietus līst kopš maija beigām. Maija sākums bija labs un bija pat ilūzija, ka būs labs ražas gads. Tomēr laikapstākļu radītie postījumi ietekmē ne tikai šīs sezonas ražas apjomu un kvalitāti, bet arī turpmāko ražas ciklu kopumā. Pastāv šaubas, vai ko varēs iesēt rudens sējā.
SIA "Laduži Agro" nodarbojas ar jaukta tipa lauksaimniecību – gan augkopību, gan lopkopību. Saimniecībā ir ap 200 piena govju, kā arī Galoveju gaļas lopi.
– Būtu jānovāc zirņi, kas vēl ir vācami. Te ir 100 hektāru liels lauks, taču te viss izslīcis, jo atrodas purva malā. Kad iesēju, bija labs laiks, bet, kā maija beigās sāka līt lietus, tā vēl nav pārstājis. Labības sējumu šogad ir ap 500 ha. Kad nelija, tur, kur tīrumi atrodas augstākā vietā, kur varēja uzbraukt ar kombainu, rapsi izdevās nokult. Pēc tam atkal uzlija lietus. Vajadzīgas divas sausas dienas, lai lauki apžūtu. – situāciju raksturoja SIA "Laduži Agro" īpašnieks Aldis Strods.
Viņš skaidroja, ka SIA "Agro Laduži" ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" biedrs, un pagaidām ļoti maza daļa labības ir nokulta.
– Galvenais, lai varētu novākt vēl to, kas ir palicis. Ja nelīs, ja apžūs lauki, tikai tad varēs braukt kult. Laikapstākļu radītie postījumi, zaudējumi apdraud lauksaimnieku spējas izpildīt uzņemtās saistības. Turklāt lauksaimniekiem būtu arī jāapstrādā platības un jāiesēj ziemāji, bet darbus patlaban bremzē laikapstākļi
Sarunā iesaistījās arī LPKS "VAKS" pārstāvji – valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, izsakot bažas par labības iepirkumu. Līdz šīm ir nokults un iepirkts mazāk nekā 30 % no plānotā daudzuma.
Daļa ziemāju sējumu ir apdrošināti, taču esošajā situācijā no tā maz labuma, jo apdrošināšanas līgums paredz kompensāciju, ja postījumi tiek nodarīti ražai gatavības stadijā, bet šogad ražas kritumu rada situācija visas sezonas garumā – ilgās lietavas un salnas pavasarī.
Aldis Strods rosināja, ka vajadzētu veidot kādu riska fondu no LAD naudas.
Valsts prezidents ieteica lietus skartās saimniecības netraucēt ar dažādām pārbaudēm.
Edgars Rinkēvičs pauda viedokli, ka gan Zemkopības ministrijai, gan citām iesaistītajām pusēm ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem. Ir nepieciešama gan birokrātijas mazināšana no lauksaimniecību pārraugošo institūciju puses, gan plašāka platību apdrošināšana.
"VAKS" Varakļānu filiāles vadītāja "Grozās" Ilze Benislavska vēstīja: – Labību lielākos daudzumos sāka pieņemt no 4. augusta. Katrā piemērotā brīdī labība tiek novākta, bet viss notiek lēnām, grūti. Uzbraukt uz lauka ir sarežģīti, kombaini buksē. No graudaugiem ir nokulti ziemas mieži, pamazām un iespēju robežās novāc rapsi, ziemas kviešus, rudzus. Pēc graudu kvalitātes analīzēm var spriest, ka cietusi arī graudu kvalitāte, daļa derēs tikai lopbarībai. Maza tilpummasa, nepietiekams krišanas skaitlis.
Uz jautājumu par to, vai ir izdevies sagādāt ganāmpulkam lopbarību, Aldis Strods stāstīja: – Skābbarību gatavojam bedrēs. Vienu šogad ir izdevies piepildīt. Labi, ka rezerves vēl ir saglabājušās no pagājušā gada. To zāles lopbarību, ko vajadzēja savākt šogad maijā, savācām tikai jūnijā. Tagad ķeram katru mirkli, pļaujam atālus, lai būtu lopiem ko dot ēst.
Tika pārrunāta arī izsludinātās ārkārtējās situācijas ietekme uz nozari, līdzšinējo atbalsta pasākumu kvalitāte, pieredze ar apdrošināšanas kompānijām un priekšlikumi, kas veicinātu gatavību ilgstošu nelabvēlīgo laikapstākļu radītajām sekām.