Laikraksts „Stars” saņēma zvanu no kāda lasītāja ar lūgumu sniegt skaidrojumu par to, kā rīkoties situācijā, kad diviem cilvēkiem pieder kopīpašums, un viena puse vēlas savu daļu pārdot, savukārt otra persona nevēlas ne pati pirkt šo daļu īpašuma, ne arī piekrīt, ka tā kādam tiek pārdota. Lasītājs interesējās, vai šādā gadījumā pastāv pirmpirkuma tiesības, un kā viņš var rīkoties, ja otrs kopīpašuma saimnieks izrāda pretenzijas.
Atsaucoties uz informāciju no normatīvo aktu regulējuma, secināms – Civillikumā ir noteikts, kā drīkst rīkoties ar kopīpašumu. 1072. pants norāda, ka katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to var rīkoties, atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šī pamata katram kopīpašniekam ir tiesības viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt. Savukārt 1073. pants nosaka: ja kāds nekustama īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesības (2060. panta. 2. daļa un 2062. pants), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis, iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība (1381. un turpm. pants).
Pārdodamā domājamā daļa vispirms jāpiedāvā pārējiem kopīpašniekiem. Tikai tad, ja viņi pēc divu mēnešu domāšanas no pirmpirkuma tiesībām atsakās, domājamo daļu var pārdot kādam citam. Pirmpirkuma tiesības kopīpašniekiem turklāt jāpiedāvā, uzrādot jau ar iespējamo pircēju noslēgto līgumu – ja domājamo daļu tomēr izlemj pirkt kāds no kopīpašniekiem, viņš to pērk ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi tikuši piedāvāti svešajam pircējam.
Civillikums paredz trīs variantus, kā var izbeigt kopīpašumu. To var sadalīt reālās daļās. Piemēram, zemi vai mežu, ja vien to pieļauj vietējais teritorijas plānojums platības ziņā, var sadalīt ļoti ērti, savukārt dzīvojamo ēku nevar kā ar „nazi pārgriezt" un sadalīt noteiktās daļās. Vēl tiesas ceļā īpašumu var piespriest vienam kopīpašniekam, uzliekot viņam par pienākumu pārējiem īpašniekiem izmaksāt kompensāciju par viņu daļu.
Ir arī vēl trešais kopīpašuma izbeigšanas variants – lozes vilkšana, kuram piederēs īpašums, un pārējiem būs jāizmaksā kompensācija, bet šāda prakse mūsdienās netiek izmantota, lai arī likums tādu iespēju paredz.
12.08.2025.