Mūsdienās par psihisko veselību tiek runāts arvien vairāk un gribētos domāt, ka tā vairs nav viena no tabu tēmām.
Psihiskā veselība ir nozīmīga un neatņemama vispārējās veselības komponente. Pasaules veselības organizācija veselību definē kā pilnīgu fizisku, garīgu (psihisku) un sociālu labklājību, nevis tikai stāvokli bez slimības vai fiziskiem trūkumiem. Savukārt specifiski psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kad indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot ieguldījumu sabiedrībā. Laba indivīda un kopējā sabiedrības psihiskā veselība ir būtisks nosacījums stabilas, drošas un labklājīgas sabiedrības veidošanai.
2023. gadā publicētajā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komandas veiktajā pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā noskaidrots, ka klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir 6,4 % Latvijas iedzīvotāju, ģeneralizēta trauksme -3,9 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt alkohola lietošanas traucējumi – 13,1 % Latvijas iedzīvotāju. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence sasniedza 10,6 %. Viena no būtiskām pētījuma atziņām – cilvēki neapzinās, ka jūt depresiju un nevēršas pēc palīdzības.
Viens no aizspriedumiem ir tas, ka šāda veida problēmas rodas tikai gados jauniem cilvēkiem, taču tas ir mīts. Latvijā 2019. gadā veiktā pētījuma par iedzīvotāju virs darbspējas vecuma (vecumā no 65 gadiem) veselību dati liecina, ka 57% senioru nebija depresijas simptomu (izmantota geriatriskā depresijas skala ar 15 jautājumiem). Savukārt viegli izteikti depresijas simptomi bija 24%, mēreni simptomi – 11%, bet izteikti depresijas simptomi – 8% senioru.
Psihiskās veselības ambulatoro aprūpi primārajā līmenī nodrošina ģimenes ārsts, kur viņam ir būtiska loma psihisko un uzvedības traucējumu atpazīšanā un diagnostikā, kā arī pacienta novirzīšanā pie attiecīgajiem speciālistiem. Diemžēl, rindas pie speciālistiem mēdz būt ļoti garas.
Latvijā ir reģistrēti 266 psihiatri un 54 ārstiem ir bērnu psihiatra specialitāte. Daļa ir sertificēta abās specialitātēs. Tomēr valsts sektorā pilnā slodzē strādā mazāk par trešdaļu- tātad aptuveni viens psihiatrs uz 100 000 iedzīvotāju. Lielākā daļa psihiatru vai nu strādā nepilna laika darbu, vai pieņem pacientus mazākās slodzēs vairākās darba vietās.
Neraugoties uz augošo pieprasījumu, speciālistu trūkums ir ļoti būtiska problēma, kuru nepieciešams risināt pēc iespējas efektīvāk.
08.08.2025.