Solvita Vencjuna dzīvo Vangažos, bet dzimtā puse ir Barkava, kur mācījās Barkavas pamatskolā un Madonas Valsts ģimnāzijā. Mandalas ir Solvitas brīvā laika hobijs. Viņa bieži tiekas ar citiem mandalu meistariem Latvijā, lai pilnveidotu savas zināšanas, dalītos pieredzē. Ikdienā Solvita ir skolotāja Vangažu vidusskolā un māca latviešu valodu un literatūru. Divus gadus strādā Vangažu pilsētas bibliotēkā, ir eTwinning vēstniece, projektu vadītāja un mentore.
Šobrīd Solvitas mandalu izstāde "Laika raksti klusumā" ir aplūkojama Madonas novada bibliotēkā, bet pavisam drīz tā ceļos uz Ļaudonas pagasta bibliotēku. 12. augustā gaidāma arī meistarklase.
– Mandalas ir jauns hobijs, ar ko aizraujos pusotru gadu. Ļoti nejauši savā dzīvē es sastapos ar mandalu mākslu, par to iepriekš neko nezinot. Sociālajos tīklos pamanīju reklāmu, ka piedāvā mandalu meistarklasi Zoom tiešsaistē pieaugušajiem bez iepriekšējām zināšanām pie mākslinieces Indras Zālītes. Šo mākslas kursu sev uzdāvināju dzimšanas dienā, lai iemācītos kaut ko jaunu, – atminas Solvita Vencjuna. – Jau no bērnības krāsas mani ir uzrunājušas (neesmu mācījusies mākslas skolā, jo mamma ievirzīja mūzikas pasaulē). Tās runā savā valodā – klusēdamas stāsta stāstus, ko vārdi nespēj izteikt… Šajā kursā es apguvu dažādu mandalu tehnikas, kā zīmē uz papīra: dzīvības zieds, bezgalība, vorteks, iņ un jaņ u. c. Savukārt punktiņmandalas pamanīju Baibas Balodes izstādē "Dzīvības zieds" Vangažu pilsētas bibliotēkā, kurā pirmo reizi piedalījos meistarklasē, uzliekot savus pirmos punktiņus. Bieži apmeklēju Baibas Balodes dažāda veida meistarklases, kur pilnveidoju savas zināšanas: spoguļmandalas, punktiņmandalas, latvju zīmes, saules ķērāji u. c.
Taujājot, kas visvairāk aizrauj punktiņmandalu tehnikā – krāsas, ritms, meditācija vai kaut kas cits -, Solvita pastāsta: – Mandalu veidošana man ir kā saruna ar sevi. Mēs esam pieraduši komunicēt ar pasauli, bet reti atvēlam laiku sarunai ar sevi. Tomēr bez šīs iekšējās saiknes varam pazaudēt virzienu, izjūtu par to, kas patiesībā esam un ko mums vajag. Viss sākas ar vienu punktiņu, un tad seko nākamais, un roka tevi vada. Katru reizi krāsas pašas izvēlas ceļu, es tikai sekoju. Pēkšņi krāsu raksts atklājas, un tajā ieraugu dienas ritmu, savu noskaņu, reizēm pat to, ko apziņa vēl nav noķērusi. Interesantākais ir tas, ka šos rakstus es nevaru atkārtot. Mandalu nevar uzzīmēt divreiz vienādi, ja patiesi ļaujies brīdim. Dienas ritms, iekšējais noskaņojums un sajūtas nekad neatkārtojas. Tas viss nemanāmi iekrāsojas rakstā – kā neredzams spogulis, kas ataino tevi tieši šodien. Tajā ir intuīcija, sajūtas, klātbūtne un cieņa pret iekšējo pasauli. Mandalu veidošana sniedz daudz pozitīvu īpašību – tā attīsta pacietību, iekšējo mieru, spēju koncentrēties un būt klātesošam brīdī. Mandalas ir īpašas ne tikai ar savu vizuālo skaistumu, bet arī ar to, ko tās pārstāv un iedod cilvēkam, kurš tās rada vai vēro. Tās palīdz nomierināt prātu, sakārtot domas, atbrīvoties no spriedzes. Tās vienlaikus ir rīks, simbols un ceļš. Tās bieži tiek uzskatītas par iekšējās pasaules karti. Manā ikdienā mandalas veidošana ir kļuvusi par labbūtības formulu. Mandalu radīšanas process ir mana iekšējā līdzsvara formula – brīdis, kurā ikdienas troksnis atkāpjas un es atkal sajūtu sevi. Tas kļūst par vienkāršu, bet spēcīgu rituālu, kas dziedina, sakārto un nomierina.
Lai radītu mandalu, katram vajag savu noskaņu, atmosfēru, vietu. Solvitai mandala ir saruna klusumā.
– Kad radu mandalu, vēlos savu telpu. Tā nav tikai galda virsma vai istabas stūris – tā ir droša, brīva vide, kurā varu ļauties sev un bez steigas. Noskaņai var būt mūzika, kas to vada un iedvesmo, bet citreiz mūzika paliek tikai fonā – kā maigais ritms, kas klusi pavada mirkli, un reizēm pat to nedzirdu, jo ir savas iekšējās sarunas, – atzīst Solvita Vencjuna. – Mandalu radīšana bieži vien izraisa dziļas, personīgas un pat meditatīvas sajūtas. Tās var atšķirties atkarībā no cilvēka, viņa noskaņojuma, iecerētā mērķa un pieredzes. Man visbiežāk tas ir miers un iekšējais līdzsvars – reizēm esmu tā aizrāvusies, iegrimusi darbībā/procesā, ka pazūd pat laika izjūta; radošuma izpausme – brīvība izvēlēties krāsas, formas un stilus, bet pāri visam izceļas šī viegluma sajūta, kas rada manu labbūtību, atslēdzoties no ikdienas rūpēm, pienākumiem un darba. Noteikti tas ir arī prieks, kad var ieraudzīt sava darba rezultātu.
01.08.2025.