Cilvēce ir 5 miljonus gadu veca, bet bites — vismaz 50 miljonus gadu senas.
Zinātnieki Dominikānas republikā atrada dzintara gabalu ar pirms 15—20 milj. gadiem priežu sveķos iestrēgušu biti. Mikroskops ļāva tai uz muguras saskatīt aizvēsturiskas orhidejas ziedputekšņu paliekas.
Kad pirms 2 milj. gadiem cilvēki sāka apdzīvot Āfriku, Indiju un Eiropas mērenā klimata zonu, bites tur jau bija izplatītas. Iespējams, mūsu tālais sencis reiz ielika pirkstu koka dobumā, bišu ligzdā un nolaizīja tās saldo, lipīgo saturu, un cilvēku pārtika ieguva vēl vienu garšīgu sastāvdaļu. Kad tas notika, nav izdevies noskaidrot, bet jau akmens laikmeta cilvēki medu iegūt prata – Cuevas de la Araña alā (Spānijas austrumos) 12000.-9000. g. p. m. ē. zīmējumā attēlots cilvēks, "aplaupot" bišu saimi koka dobumā.
Ap 10000. g. p. m. ē. cilvēki atskārta, ka, ja bišu mājokli neizposta, medu tur var iegūt atkārtoti, iemācījās arī lietot dūmus bišu nomierināšanai. Kad cilvēki atmeta klejotāju dzīvesveidu, viņi apmešanās vietās iekārtoja arī bišu mājvietas.
Senākais "mājas bišu" attēls ir no 6000. g. p. m. ē. Catal Huyuk (Antalja, Turcija). Liekas, tur sākās pirmatnējā biškopība, kas izplatījās arī uz citiem reģioniem. Ap šo laiku pirmie bišu mājokļi parādījās arī Ēģiptē.
Medus – "Dievu ēdiens" – bija ļoti dārgs, ar vienu tā pilienu varēja pirkt ēzeli. Ēģiptieši izprata bišu nozīmi augļu koku apputeksnēšanā – bišu saimes māla caurulēs laivās pa Nīlu pārveda uz ziedošiem dārziem. Grieķijā bites bija "dievu sūtņi", medus – gudrības, daiļrunības, dzejas mākslas veicinātājs, to ziedoja tempļos.
Jau 600. g. p. m. ē. bija biškopību regulējošs likums, Aristotelis sarakstīja pirmo grāmatu par biškopību, mēģināja izprast bišu valodu. (1973. g. austrietis Karls fon Frišs par bišu valodas pētījumiem saņēma Nobela prēmiju.) Mozus Izraēla tautu veda uz Apsolīto zemi, kur "piens un medus plūst ". Senie ģermāņi cienīja alkoholisko medalu, galvenajam dievam Odinam medus deva nemirstību, spēku, gudrību, bišu mājokļu tuvumā nedrīkstēja strīdēties un cīnīties. Vestgotu bišu saimes sargāja bargi likumi – "medus zagļa" iekšējos orgānus pakāra ciema laukumā pie staba. Bites audzēja maiji un acteki Meksikā, maiju valodā viens un tas pats vārds apzīmēja gan medu, gan pasauli. Viduslaikos bitēm un biškopjiem bija savs svētais – Milānas Sv. Ambrozijs; viņam reiz kā Dieva sevišķas labvēlības zīme uz sejas esot nolaidies bišu spiets. Franku karalis Hlodvigs 570. gadā likumā runāja par bitēm, Kārlis Lielais (VIII/IX gs.) pavēlēja ierīkot bišu saimes katrā lauku muižā. Napoleons savas trimdas vietas Elbas salas karogam piešķīra trīs bites.
01.08.2025.