Andris Cakuls saimnieko Praulienas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Dibeni”. Pirms septiņiem gadiem pieliekot punktu piena lopkopībai, nākamajā gadā saimniecībā iestādīja pirmo pushektāru upeņu. Šogad bioloģiski audzēto upeņu komercdārzs aizņem apmēram 9 hektāru lielu platību.
Vēl upenēm ir mazliet jāgatavojas. Svarīgi, lai nogatavotos arī tās ogas, kas atrodas zaru apakšā un ir vēl zaļas. Taču jau pēc nedēļas tās būs gatavas novākšanai.
Saimnieks labprāt dalījās pieredzē, kas uzkrāta upeņu audzēšanā un realizācijā:
– Šogad bija maz saules, pārsvarā lietus. Taču mitrums upenēm patīk, ir lielas ogas. Pēdējos gados, kad valdīja sausums, ogas bija sīkas, vienkārši saulē izcepās, kaut upeņu stādījumu laistīju. Seši gadi pagājuši, kopš upenes ir sastādītas, veikti ieguldījumi, bet tikai tagad par ogām varu gaidīt kādu peļņu. Ja novāc tikai divas tonnas ogu no hektāra, tad ko vari ieguldīt dārzā. Ja šogad no platības varētu novākt aptuveni 7 tonnas upeņu, tad arī varētu ko vairāk atļauties augsnes auglībai.
Atbildot uz vaicājumu par stādu un šķirņu iegādi, stādīšanu, Andris Cakuls raksturoja: – Iestādīju pret mehāniskiem bojājumiem izturīgāku šķirni ‘Ruben', jo ogām ir biezāka miza, tās vieglāk transportēt. Kad iestādīju pirmo pushektāru upeņu, bija doma pamēģināt audzēt šīs vērtīgās dārza ogas pēc tam, kad tika pieņemts lēmums ar piena lopkopību vairs nenodarboties. Pushektārs bija vajadzīgs startam, lai tālāk domātu par ES projekta atbalstu upeņu komercdārza ierīkošanai.
Projekts tika atbalstīts, par saņemto ES fonda finansiālo atbalstu iegādājos bioloģisko upeņu stādus, ogu novākšanas kombainu. Stādus pirku pie Andra Krogzema, kas ir liels dārza ogu un stādu audzētājs Viļķenē. Viņam aug apmēram 72 ha upeņu plantāciju. Tie ir kopti tīrumi ar veselīgiem krūmiem, kas ideālos apstākļos dod ražu līdz pat 7 tonnām gadā no viena hektāra. Mēslošanai izmanto kūtsmēslus un vircu, vermikompostu un citu dabīgo mēslojumu. Stādījumus pārsvarā kopj mehanizēti – ravē apdobes, ar rokām izrauj lielās nezāles un pļauj rindstarpas. Ogas vāc ar kombainiem. Tā tagad strādāju pats, kad saviem 0,5 hektāriem pievienoju 8,5 hektārus bio upeņu stādu, kas liekas daudz. Iestādījām rudenī, lai labāk ieaugtu. Pirmā vasara pagāja, kopjot, ravējot upenes, pļaujot rindstarpas. Lai krūmi saņemtos, konvenciālie audzētāji var gāzt virsū visu, ko grib, bioloģiskie saimnieki – tikai to, kas ir atļauts. Upenes ziemā jāsargā arī no stirnām, kas apgrauž pumpurus.
Visus, protams, interesē, kā ir ar ogu ražu. Tā, protams, ir atkarīga arī no laikapstākļiem. -Pagājušajā gadā pavasarī upenes nosala, novācu tikai 1,5 tonnas ogu no visas lielās platības. Šopavasar arī bija salnas, bet tik traki aukstums tās neķēra. Pagājušajā gadā upenes migloju ar cukurūdeni, bet, kad beidzu miglot, āra temperatūra bija mīnus 7 grādi.
Šogad upeņu raža ir labāka.
Vispār pēc iestādīšanas ogas sāk parādīties jau otrajā gadā, ko var lasīt ar rokām. Protams, ar rokām lasīt ogas mūsdienās neviens nevēlas. Nevar pat savus trīs ogu krūmus nolasīt, bet, ja dārzā ir 30 tūkstoši stādu, tad – tikai ar piemērotu tehniku. Raža parādījās trešajā gadā, un jau varēja sākt novākt ogas ar kombainu. Ja viss labi sokas, 9 hektārus upeņu var novākt trijās dienās, – pastāsta Andris Cakuls. Viņš piebilst, ka var audzēt, ja ir sakārtota realizācija.
Kad lūdzām atklāt savu pieredzi, meklējot upeņu realizācijas iespējas, Andrim bija vesels pieredzes stāsts: – Sākumā vedu upenes realizācijai sadarbībā ar Andri Krogzemu. Salacgrīvas ostā viņam ir termināls ar ogu saldētavu, viņš iepērk ogas arī no citiem audzētājiem, tālāk ir sadarbība ar partneriem Somijā. Sanāca tāls ceļš, un 24 stundu laikā upenes bija jārealizē. Visu dienu nostrādāju saimniecībā, vācot upenes, tad sakrāvu furgonā, aizvedu uz Salacgrīvu, pa nakti mājupceļš, no rīta – atkal darbos, atkal upeņu rindās. Pēc tam – kārtējās ogu kravas vešana uz Salacgrīvu. Trīs dienas sanāk darbs melnu muti.
Kopš Madonā upenes sāka iepirkt uzņēmums "Pharmeko Lettland", ogas vedu uz iepirkšanas vietu Madonā.
Pirms diviem gadiem gan izjutu uz savas ādas, kā ir tad, kad upenes neviens neņēma pretī – liec, kur gribi. Apzvanīju visus, zvanīju pat uz "Pūres dārzu" cehu, kur man atbildēja, ka poļi pievedot klāt trīsreiz lētākas upenes. Tajā gadā raža nebija liela, 3 tonnas upeņu no lauka. Aizvedu uz sulu cehu tepat Madonā, ieguvu ap 800 litru kvalitatīvas upeņu sulas, pakas saliku pagrabā, cerot, ka pēc sludinājuma gan jau kāds pircējs atradīsies. Nevienam upeņu sulu nevajadzēja. Dāvināju draugiem, paziņām, lai tiktu no sulas vaļā – paši taču tādu kvantumu izdzert nevaram. Tā visiem testa paraugus dāļāju, bet neviena telefona zvana par tālāku sulas iegādi nesagaidīju. Laikam dzer veikalā pirktu atšķaidītas sulas dzērienu ar krāsu, jo tas ir lētāks.
Upeņu audzētājs spriež: – Vietējo ražotāju lielākā problēma ir tā, ka cilvēki nenovērtē vietējo dabisko produktu, kam ir arī sava cena. Šādā cenu dārdzībā pircējs to nevar atļauties. Pirms tam daži konsultēja, lai tik spiežot sulas, vārot džemus. Šis ieteikums nederēs, jo to jau izbaudīju uz savas ādas ar sulu. Pašam audzēt, novākt, gatavot produkciju un realizēt – tas, manuprāt, ir par daudz, kaut, uz papīra rēķinot, teorētiski parādās lielāki ieņēmumi. Sapratu, ka produkcijas pārdošana ir liela māksla. Kāpēc tad visi graudu audzētāji necep maizi? Saražot ir viens, pēc tam seko realizācija – piedāvā, visi slavē, bet nepērk. "Pharmeko Lettland" Sauleskalnā ir savs moderns sulu cehs, pārstrāde. Ogu piegādātājam jau trešajā dienā samaksa par upenēm ir kontā, un nav vairs jālauza galva par to, kur likt ražu. Paši savas ģimenes vajadzībām atstājam tikai tik, cik varam izlietot. Dabīgā upeņu sula ir veselīga, ko ģimenē novērtējam. Zāles aptiekā maksā dārgāk. Mums daba visu iedod, esam aizmirsuši no dabas paņemt un lietot. Farmācija uzspiež tikai savu produktu. Ēd katru dienu kaut sauju upenes, un C vitamīna normu būsi saņēmis, – domās dalās Andris Cakuls.
25.07.2025.