Vasara daudziem jauniešiem nes ne vien atpūtu, bet arī nozīmīgus dzīves lēmumus. 9. un 12. klašu absolventi izvēlas savu turpmāko izglītības ceļu, iesniedz dokumentus vidusskolās, profesionālās izglītības iestādēs un augstskolās. Karjeras izvēle šajā vecumā ir viens no pirmajiem nopietnajiem soļiem pieaugušo pasaulē — tas ir brīdis, kad jādomā ne tikai par to, ko vēlas darīt, bet arī par to, kas padodas, kas būs pieprasīts nākotnē un kur varēs attīstīties. Šis lēmums nereti ir saistīts ar stresu, informācijas pārbagātību un vecāku, skolotāju vai sabiedrības gaidām.
Mūsdienās izglītības un karjeras ceļu ir tik daudz, ka jaunietim vienam pašam var būt grūti saprast, no kurienes sākt. Lielisks palīgs var būt karjeras konsultants.
Praulienas pagasta bērnu un jauniešu iniciatīvu centrā "Epicentrs" Madonas novada jauniešu iniciatīvu projekta ietvaros aizvadītajā piektdienā norisinājās karjeras modelēšanas meistarklase jauniešiem un seminārs vecākiem. Nodarbības vadīja Ilze Ušacka-Priekule, karjeras konsultante, matemātikas skolotāja 7. klasēm un Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas valdes locekle. Viņa ir sertificēta personiskās izaugsmes trenere, Multiple Natures praktiķe un strādā ar jauniešiem, kuri vēlas sev veiksmīgu nākotni un vēlas saprast, kuru skolu vai profesionālo virzienu izvēlēties.
– Pie kopīga galda, caur sarunu mājīgā atmosfērā atnākušie jaunieši mācījās sevi analizēt, izprast sevi, intelektus un dabas.Strādāju ar Multiple Natures metodi, un tā parāda deviņpadsmit dažādus talantus katrā cilvēkā. Manuprāt, pats labākais ir tas, ka process nenotiek kā standarta testā, kad jāatbild uz jautājumiem un skatās rezultātu, bet tā ir analīze. Ejam cauri katram intelektam, katrai dabai un katrs to pats izvērtē. Caur sarunu jaunietis iegūst pārliecību, skaidrību par sevi, – pastāsta Ilze Ušacka-Priekule. – Pēc nodarbības bija sajūta, ka jaunieši apzinājās, ka viņi ir vērtība, atrada savu spēku un to, kas viņiem patīk. Tas dod ticību sapņot drosmīgus sapņus un doties nākotnē. Nākamais posms meistarklases laikā bija karjeras izvēles process. Izstāstīju, ko tas nozīmē. Nereti jaunieši domā, ka aizies pie karjeras konsultanta un viņš iedos gatavu scenāriju. Tā tas nenotiek. Tas ir atbildīgs process, kur cilvēks pats pieņem lēmumus. Ja mēs nezinām, kā viss notiek, mēdzam apjukt. Svarīgi zināt četrus soļus – iepazīsti sevi, zini profesijas (ne tikai nosaukumus, bet arī reālās darbības, ar ko nodarbojas to pārstāvji), pielaiko profesiju, noliec sev mērķi kļūt par izcilu speciālistu tai jomā. Bērni iemācījās veidu, kā domāt un rīkoties. Es vienmēr stāstu, ka karjeras izvēle ir kā kleitas pirkšana. Vispirms tu zini izmēru, saproti, ka vēlies kleitu. Dodies uz veikalu, kur tehniski derēs daudz kleitu, bet nebūs sajūtu, ka visas patīk un nemaz nevēlēsies uzmērīt. Izvēlēsies piecas, piemēram, mamma teiks, ka tā ir laba, skaista, bet gala lēmums piederēs pašam bērnam. Tieši tāpat ir ar profesijas izvēli. Kad esi pamēģinājis, sapratis savus talantus, iepazinis profesiju, saproti, vai tas der. Bērni pēc šīs meistarklases noteikti ieguva skaidrību, kas viņiem padodas un kurā virzienā būtu jāskatās. Savukārt vecāki būs ļoti labs atbalsts. Viņi būs drosmīgi ļaut bērniem eksperimentēt, mēģināt dažādas profesijas. Reizēm gadās, ka bērns vēlas pamēģināt, bet vecākiem tas rada bažas un veicina izjūtu, ka eksperimentēšana ir kaut kas slikts. Patiesībā tas ir pats labākais, ko var darīt – izmēģināt dažādas profesijas.
Taujājot, kāds ir īstais vecums, kad sākt domāt par karjeras izvēli, Ilze atzīst: – Jauniešiem talanti veidojas un pamainās līdz 16-18 gadu vecumam. Pēc tam tie nostiprinās un dzīves laikā būtiski nemainās. Domāt par nākotnes profesiju var no agra vecuma. Bērnudārza izglītības posmā nepieciešams liels vecāku atbalsts, iesaiste. Savukārt jauniešiem eksperimentēšana varētu būt 7.-8. klasē. Ideālais variants – jaunietis, uzsākot mācības 12. klasē, jau zina, ko vēlas darīt tālāk. Tāpat bērniem, kuri beidz 9. klasi, jau ir jāzina, vai turpinās mācības vidusskolā vai tehnikumā. Mazākā vecumposmā vecāki var iepazīstināt bērnus ar savām profesijām, ņemt līdzi uz darbu. Vēlāk jaunieši var iesaistīties vasaras nodarbinātībā.
Karjeras konsultante norāda, ka liela loma bērnu un jauniešu nākotnē ir tieši vecāku iesaistē.
– Bieži vien pieaugušie jauniešu talantus mēdz noslāpēt. Tos nepieciešams ievirzīt pareizā virzienā. Ja vecāki zina un saprot savus talantus, tad viņi spēj palīdzēt arī bērnam. Vērtīgi arī vecākiem zināt sevi, kā atspoguļot bērnam viņa talantus, atvieglot nākotnes profesijas izvēli. Ir jāļauj pamēģināt, – uzsver Ilze. – Viennozīmīgi, ar pieaugušajiem, kuriem nav skaidrības par sevi un profesiju, būtu vērtīga karjeras konsultācija. Mūsu talanti, kas snauž, ir kā tīģerīši. Spēcīgie talanti ir tīģeri. Tie ēd, kad viņiem ir aktivitāte. Ja nedodam aktivitāti, neesam īstajā vietā un lielie tīģeri nav paēduši, tie sāk grauzt personību no iekšpuses. Tiek nograuta pašapziņa, rodas vainas apziņa, ir daudz negatīvu emociju par sevi. Tā ir viena no pazīmēm, ka neesi savā īstajā profesijā. Ideālā variantā, ja jaunībā tiek atrasti savi talanti, nākotnes profesija, bet tas var notikt jebkurā brīdī. Pieaugušajam ir grūtāk mainīt jau ierasto, jo ir bažas, tāpat dzīves pieredze, saistības un atbildība. Šādos gadījumos lieliski palīdz koučinga pieeja. Ar saudzīgiem, vienkāršiem jautājumiem meklējam pirmo soli, lai pamēģinātu, noticētu sev. Ir jāsper pirmais solis, lai notiktu pārmaiņas. Gribu iedrošināt visus, ja vien ir kādas bažas, nākt uz konsultāciju. Personiskās izaugsmes treniņa sarunās var atrast mazās atslēdziņas, lai dzīve kļūtu vēl laimīgāka un patīkamāka.
25.07.2025.