Atkarībā no tā, kādā klimata joslā cilvēki dzīvo, viņiem ļauts piedzīvot dažādu gadalaiku maiņu. Citviet klimats ir maigāks, citviet skarbāks, bet dažviet tas ir pavisam bargs, liekot pārdzīvot smagus apstākļus, arī cīnīties par izdzīvošanu.
Latvija izsenis bijusi skaista valsts – priecējusi ar gleznainām ainavām, devusi dāsnu un ražīgu zemi, pabarojot un apgādājot mūs ar visu nepieciešamo, ļāvusi izdzīvot četrus gadalaikus. Kāds no tiem ir tīkamāks, kāds ne tik mīļš, tomēr tā ir liela bagātība, jo ne katrs savā dzīvē izbaudījis pavasari, vasaru, rudeni un ziemu. Diemžēl šo bagātību daudzi neprot novērtēt, un pasaule ir tā iekārtota, ka ikdienā visu diktē nauda. Par laimi ne visiem, bet ļoti daudziem.
Mūsu mīļās zemītes sniegtās veltes arvien vairāk un biežāk pārtop banknotēs – meži, pārvērsti baļķos, – dienu no dienas ar smagajiem auto mēro tālus ceļus līdz ostai, kur tālāk ar kuģiem aizceļo uz ārzemēm. Īpašumus skaitās vietās iegādājas vācieši, zviedri un citu tautību cilvēki. Viss koncentrējas tikai uz eksportu, bet kas paliek mums? Pamestas mājas, kuru saimnieki devušies labākas dzīves meklējumos ārpus Dzimtenes un vairs neatgriezīsies, izcirsti meži, izdāļātas un noplicinātas teritorijas, un ne tikai…
Cilvēku kāre pēc bagātības un vieglas dzīves novedusi pie klimata pārmaiņām, kuras jau šodien izjūtam uz savas ādas. Tā tas notiek visā pasaulē. „Pateicoties" šīm pārmaiņām, pieaug negatīva ietekme un postošas sekas. Mainoties dabas ciklam un laikapstākļiem, vasaras kļuvušas neciešami karstas, izkaltējot zemi, izsusinot ūdenstilpes un mokot visu dzīvo radību. Savukārt ziemās arvien retāk parādās sniegs – tā vietā termometra stabiņš itin bieži pakāpjas pat virs nulles. Šovasar „izbaudām" nebeidzamas lietusgāzes un plūdus, peldus varam mesties nu jau vairs ne tikai ezeros un upēs, bet arī pļavās un tīrumos.
Jau labu laiku radusies sajūta, ka daba atriebjas, tādējādi atmaksājot par savu resursu „izsūkšanu". Planēta Zeme radīta tam, lai dotu cilvēkiem iespējas izdzīvot un saņemtu arī ko pretī, bet cilvēka dabā ir tikai ņemt, un jo vairāk, jo labāk. Nekas uz šīs zemes nav mūžīgs, arī dabas bagātības nav neizsmeļamas. Būtu beidzot laiks apstāties un padomāt, ko nodarām savai planētai! Mēs to iznīcinām!
Tik daudzi gribētu dzīvot dzīvi, kāda ir mums, bet mēs pat nenovērtējam, cik priviliģēti un bagāti esam. Mūsu bagātība meklējama dabā, nevis makā!
18.07.2025.