Ar Saeimas 1924. gada 17. jūnija lēmumu sastādīts Latvijas pagastu saraksts, kurā lasāms, ka Madonas apriņķa Ļaudonas—Odzienas pagastam piešķirts jauns nosaukums — Mētriena.
Lai izsekotu pagastu nosaukumu grozījumiem, atkāpsimies senākā pagātnē un ielūkosimies vēstures dokumentos. 20. gadsimta sākumā un arī agrāk Vidzemes guberņas latviešu daļā atradās četri apriņķi: Rīgas, Valkas, Valmieras un Cēsu. Starp 60 Cēsu apriņķa pagastiem divi bija ar līdzīgu nosaukumu – Odziena. Lūk, ko par to jau 1919. gada augustā, kad lielinieki no Vidzemes bija padzīti, Cēsu apriņķa priekšniekam rakstīja Ļaudonas-Odzienas pagasta valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons: – Tā kā Ļaudonas-Odzienas un Vietalvas-Odzienas pagastus abus sauc par Odzienu un starpība tā, ka pirmais atrodas Ļaudonas draudzē un pastu saņem caur Ļaudonas pasta kantori, bet pēdējais atrodas Vietalvas draudzē un pastu saņem caur Stukmaņiem, tad korespondenču sūtītājiem, ja viņi šo draudzes nosaukumu neliek priekšā pagasta nosaukumam vai neatzīmē pareizi attiecīgās pasta iestādes, viņu vēstules bieži maldās un adresāta rokās nonāk tikai pēc veltīgas otra pagasta pārstaigāšanas. Tikai šī iemesla dēļ vien Ļaudonas-Odzienas pagasta priekšstāvji jau senāk vārdam "Odziena" priekšā ir likuši apzīmējumu "Ļaudona". Krievijas valdības laikā no Zemnieku lietu komisijas dabūjām "zieģeli", kura riņķī bija izgriezts nosaukums "Ļaudonas-Odzienas pagasta valde". Taču "Rokasgrāmatā" Ļaudonas-Odzienas pagasts nosaukts "Odzenskaja volosķ" (vāciski Odsen), bet Vietalvas-Odzienas pagasts ar pavisam nemanāmu atšķirību – "Odzenzeskaja volosķ" (vāciski Odensee). Draudzes apzīmējuma pievienošana dubulto pagasta nosaukuma garumu, kas rada neērtības rakstos, un tauta ikdienā to nemēdz lietot. Lai izvairītos no šīm neērtībām, vēlams, lai viens no abiem pagastiem mainītu nosaukumu. Katrā ziņā pārdēvējams būtu Vietalvas-Odzienas pagasts, jo vācu un krievu valodā tas nesaskan ar latvisko vārdu "Odziena".
Tālāk J. Jansons lūdz Cēsu apriņķa priekšnieku šo iesniegumu nosūtīt Latvijas Republikas iekšlietu ministrijai, lai lieta rastu labvēlīgu risinājumu.
Pāris gadus vēlāk, kad Latvija patiešām bija kļuvusi brīva un neatkarīga valsts, iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments caurskatīja pagastu nosaukumus. Vienus atstāja negrozītus, citiem tos vajadzēja mainīt. Īpaši sastādīta komisija raudzījās uz to, lai pagastu padomes izvēlētos piemērotus nosaukumus, tas ir, tādus, kuriem būtu sakars vai nu ar pagasta vēsturi, dabas īpatnībām, vai citiem svarīgiem apstākļiem. Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti liecina, ka Vietalvas-Odzienas pagasta amatpersonas ir apsteigušas Ļaudonas odzēniešus. Viņi ziņo Pašvaldības departamentam, ka saliktenis "Vietalva" ir atmetams, un jaunais nosaukums tad būtu Odzienas pagasts. Tāpat saukties vēlējās arī Ļaudonas-Odzienas pagasta padome. 1924. gada 8. jūlija sēdē nolēma tā: ja Vietalvas-Odzienas pagasts tomēr paliek pie Odzienas nosaukuma, tad Ļaudonas-Odzienas pagasts pārdēvējams par "Odzes"pagastu. Taču Pašvaldības departaments liek iesūtīt paskaidrojumu, kā šai gadījumā cēlies "Odzes" vārds, kādi tam ir vēsturiski, ģeogrāfiski vai valodnieciski motīvi?
1925. gada 3. februāra sēdē pagasta padome iepazīstas ar departamenta aizrādījumiem un atzīst, ka pagasta nosaukumam "Odzes" nav nekādas vēsturiskas nozīmes, un tas ņemts pēc upītes nosaukuma, kura iztek no Odzienas ezera. Pagasta padome nolēma atmest "Odzes" nosaukumu. Tā kā pagastā nav nekādu ievērojamu vēsturisku vietu, pagasta padome vienojās Ļaudonas-Odzienas pagastu pārdēvēt par Austrumu pagastu, bet pietiekamus motīvus šim nosaukumam atrast nevar. Tā paša gada 23. aprīļa sēdē Pašvaldības departamenta komisija apspriež pagastu nosaukumu grozīšanu. Vietalvas-Odziena pārstāvēta ar jauno nosaukumu "Odziena", bet Ļaudonas – Odzienas pagasts – ar "Odzes". Latvijas Universitātes profesors, valodnieks Jānis Endzelīns (1873-1961) atzīst, ka ar vārdu "oga" šiem pagastiem nav nekāda sakara. Latviešu senatnes pētītāju biedrības pārstāvis Kārlis Rozītis (1886-?) izsakās: – Abi vārdi ir diezgan līdzīgi, tādēļ abus tos pieņemt nevar. Pašvaldības departamenta direktors apkopo sēdē dzirdēto: – Pret Vietalvas-Odzienas pagasta pārdēvēšanu par "Odzienu" iebildumu nav, bet jautājums par Ļaudonas-Odzienu lai paliek atklāts. Tā pārdēvēšana par "Austrumu" pagastu ir noraidāma.
Nākamā apspriede pagasta namā 1925. gada 13. maijā ir nozīmīga. Protokolā lasāms: – Mēs, apakšā parakstījušies, Ļaudonas-Odzienas pagasta valdes priekšsēdētājs Kārlis Liepiņš un viņa uzaicinātie pagasta pilsoņi – Kārlis Eglītis, Jānis Jansons, Jānis Zakars, Andrejs Milgrāvis, Pēteris Liepiņš un Jānis Kļaviņš (skolas pārzinis) – sapulcējamies uz apspriedi pagasta nosaukuma pārdēvēšanas lietā. Nospriedām – agrāk projektētais nosaukums "Odzes" būtu atmetams un tā vietā pagasts pārdēvējams par "Mētraines" pagastu. Nosaukuma motīvi šādi – pagastā atrodas ļoti daudz purvu un mežu, kuri reti bagāti ar ogām. Pieļaujam varbūtību, ka agrākais nosaukums "Odziene", minēto apstākļu dēļ, atvasināts no vārda "ogas". Bet tā kā šo nosaukumu paturēt nevaram, tad, negribēdami zaudēt vietas īpatnības apzīmējošo nosaukumu, atzīstam par ļoti vēlamu atstāt nosaukumu "Mētraine", kas atvasināts no vārda "mētras". Komisijas apspriedē 1925. gada 12. jūnijā Iekšlietu ministrijā piedalījās Pašvaldības departamenta direktors Juris Zankevics (1884-1954), profesors J. Endzelīns un citi. Pēteris Klinklavs nolasa pagasta iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās dot pagastam "Mētraines" vārdu. Otrs pagasta projekts ir vārds "Maliena". Kārlis Rozītis aizrāda, ka par Mētraini mēs saucam Tērbatu. Šeit ir jāpaskaidro, ka cauri Tērbatai tek upe Emajogi, latviskā tulkojumā "Mētra". Tērbatas universitātē studējošie latvieši, tai skaitā, Jānis Endzelīns, dzejnieks Eduards Veidenbaums un citi, pilsētu latviski sauca "Mētraine".
Profesors Jānis Endzelīns, uzklausot Kārļa Rozīša piezīmi, atrada problēmas asprātīgu risinājumu – bet mēs varētu iet pretī un radīt pagasta nosaukumam formu – "Mētriena". Apspriede vienojās pārdēvēt Ļaudonas-Odzienas pagastu par Mētrienu. Pagasta vārda simtgadē mētrienieši var būt pateicīgi godājamam profesoram, valodniekam Jānim Endzelīnam par tik skaistu dāvanu.
18.07.2025.