Dabā nav pārāk daudz ziedu zilā krāsā, tāpēc rudzupuķu intensīvās krāsas dēļ tās labības laukos ir viegli pamanāmas. Cilvēki tās cienīja jau antīkos laikos, daudzās kultūrās tās kļuva par cerības, uzticības un izturības simbolu. Grieķu mitoloģija tās saista ar Olimpa galveno dievu Zevu un dievieti Heru — lai viņu pavedinātu, Zevs esot pārvērties par rudzupuķes ziedu. Grieķiem tās bija skaistuma un mīlestības simbols.
Arī savu latīnisko nosaukumu tās ieguva no grieķu leģendas: kentaurs Heirons cīņā ar indīgo, daudzgalvaino briesmoni Hidru iegūtajai nedziedināmajai brūcei uzlika rudzupuķi – un izveseļojās. (Par „Centaurea cyanus" tās 1753. gadā nosauca zviedru dabas pētnieks Karls Linnejs, pirmo reizi tās aprakstot; „cyanus" – zils.) Romiešiem tās bija dievietes Junonas – laulību, sievu un bērnu aizgādnes – ziedi, tos bieži lietoja laulību ceremonijās, lai simbolizētu laimi un auglību. Ģermāņi rudzupuķes uzskatīja par dabas skaistuma un skaidrības simbolu, lietoja kā ārstniecības augus un kā aizsardzību pret slimībām un ļauniem gariem. Arī ķeltus tās sargāja no burvestībām un ļauniem gariem, tie bija auglības, dziedināšanas un poēzijas dievietes Brigidas ziedi, ar tiem ārstēja galvas sāpes un acu problēmas. Arī viduslaikos un jauno laiku sākumā tās ieteica tautas medicīna. Zemnieki gan rudzupuķes nemīlēja un centās tās iznīdēt – tās, ja bija daudz, samazināja jau tā trūcīgās labības ražas, bet to skaistums ļāva tām drīz vien kļūt par iecienītiem košuma ziediem dārzos un skaistuma, skaidrības un piemīlīguma simbolu. Literatūrā un mākslā tās ir iemīļota tēma, lai uzsvērtu skaistumu, cēlumu; dziesmās un dzejoļos tās lieto, aprakstot dabas skaistumu, mīlestību. Pirmā pasaules kara laikā rudzupuķes kļuva par simbolu karavīriem, kuri devās karā. Rudzupuķes auga arī kaujas laukos, karavīri tās sprauda pie formas tērpiem, cepurēm, tās simbolizēja vienotību ar cīņu biedriem, arī cerību uz kara beigām, ilgas pēc dzīves mierā. Tās drīz kļuva par šādu simbolu abās frontes pusēs. Līdzīga loma tām bija arī Otrajā pasaules karā, Francijā un citās okupētās valstīs tās kļuva par pretestības kustības un cīņas par neatkarību simbolu, tās ir daļa no karā kritušo piemiņas pasākumiem. Augstā nektāra satura dēļ rudzupuķes iecienījuši biškopji. Ziedi ir ēdami, tos var lietot salātos, kaltētus – kā urīndzenošu tēju, ārīgi – arī iekaisumu un blaugznu gadījumos. Mūsdienās nezāļu iznīcināšanas preparātu dēļ savvaļas rudzupuķu izplatība ir jūtami samazinājusies, vairākās valstīs tās ir ierakstītas aizsargājamo augu sarakstā. Rudzupuķes kopš 1968. gada ir Igaunijas nacionālais zieds un rotā igauņu 2 eiro monētu.
04.07.2025.