Pieaugot energoresursu cenām pasaulē, arī Latvijā paredzams aizvien lielāks siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifa pieaugums. Enerģijas izmaksu celšanās ietekmē ikvienu enerģijas patērētāju gan tiešā veidā, maksājot par apkuri, karsto ūdeni un patērēto elektroenerģiju, gan netiešā veidā – mēs esam spiesti maksāt vairāk par precēm un pakalpojumiem, kuru ražošanai un nodrošināšanai nepieciešama enerģija.
Viens no veidiem, kā cīnīties ar pastāvīgo cenu pieaugumu, ir enerģijas taupīšana jeb energoefektivitāte.
Lai informētu Madonas un Lubānas pašvaldību un uzņēmumu pārstāvjus par enerģijas taupīšanas iespējām, 24. septembrī Madonā SIA „Madonas siltums" administrācijas telpās tika rīkots seminārs „Enerģijas izmaksu samazināšanas iespējas. Finansējums energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem. Pašvaldības enerģijas stratēģija „Innovative Thinking" projekta ietvaros".
Semināru organizēja inženierkonsultatīva firma SIA „Ekodoma" Eiropas Komisijas līdzfinansēta projekta „Innovative Thinking" ietvaros. Šajā projektā ir iesaistītas vairākas Eiropas valstis, un projekta mērķis ir izveidot enerģijas stratēģiju pašvaldībām. Projektā Latviju pārstāv divas pašvaldības – Madona un Lubāna.
Semināra pirmajā daļā dalībnieki tika iepazīstināti ar iepriekš projekta ietvaros veiktu pētījumu par enerģijas lietošanu abās pilsētās 2000.-2006. gadā. Gan Madonā, gan Lubānā siltumapgādes nodrošināšanai galvenokārt izmanto koksni. Pateicoties Madonas siltumapgādes sistēmas un katlumāju rekonstrukcijai, pēdējo gadu laikā būtiski ir samazinājies importētā fosilā kurināmā – mazuta un dīzeļdegvielas – patēriņš. Apskatot enerģijas patēriņa sadalījumu pa dažādiem sektoriem, abās pilsētās lielākie enerģijas patērētāji ir mājsaimniecības un pašvaldības iestādes. Papildus Lubānā nozīmīgu patēriņa daļu veido komerciālais sektors. Tikai tad, ja saprotam, kādi energoresursi tiek lietoti un kas ir galvenie enerģijas patērētāji, ir iespējams meklēt risinājumus enerģijas patēriņa samazināšanai.
Semināra turpinājumā SIA „Ekodoma" energoauditors Gatis Žogla dalījās pieredzē par energoefektivitātes pasākumiem ēkās, uzsverot, ka vispirms ir nepieciešama iedzīvotāju attieksmes un ieradumu maiņa, kas vien jau var dot nozīmīgu enerģijas ietaupījumu. Nākamais solis ir saprast, kur rodas vislielākie enerģijas zudumi ēkās un kuri energoefektivitātes pasākumi atmaksāsies visātrāk. Turpinājumā Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga pastāstīja par citām enerģijas taupīšanas iespējām, piemēram, mainot kvēlspuldzes pret ekonomiskajām spuldzītēm, standarta skolas ēkā katru gadu ir iespējams ietaupīt pat 500 latu, kas tiek maksāti par apgaismojumam patērēto elektroenerģiju. Lai gan ietaupījums ir nozīmīgs un šāds apgaismojuma rekonstrukcijas projekts atmaksājas samērā īsā laikā, bieži energoefektivitātes projekti paliek nerealizēti, jo pietrūkst zināšanu, laika un finansējuma. Viens no instrumentiem, kā uzņēmumiem un pašvaldībai savos iepirkumos iegādāties energoefektīvākas iekārtas un preces, ir izmantot „zaļā iepirkuma" procedūru. Tā ir iepriekš izstrādāta dokumentu pakete ar vērtēšanas kritērijiem, palīdzot ikvienam uzņēmumam iegādāties preces, kas ir videi draudzīgas un lētākas, rēķinot uz to kopējo kalpošanas laiku.
Semināra trešajā daļā SIA „Ekodoma" projektu vadītāja Ilze Dzene pastāstīja par energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu finansēšanas iespējām no Eiropas Savienības struktūrfondu un Zemkopības ministrijas atbalsta programmām, kā arī profesore Dagnija Blumberga iepazīstināja dalībniekus ar jaunu Vides ministrijas pārraudzītu finansējuma avotu „Zaļās investīcijas", kas tuvākajā laikā būs pieejams Latvijā kā viens no Kioto protokola mehānismiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 04.10.2008.
Autore: ILZE DZENE
un LAURA DZELZKALĒJA