Lietavu izraisītie plūdi pamatīgi izslīcinājuši labības laukus. Vietās, kur sējumi ilgstoši atradušies ūdenī, redzami dzelteni plankumi, un raža, visticamāk, ir zudusi. Kad zemkopības ministrs Armands Krauze viesojās Barkavas pagastā, tika apmeklēta arī zemnieku saimniecība “Kārkliņi”, kas nodarbojas ar sēklkopību un sertificētas sēklas sagatavošanu.
Maija beigu un jūnija lielo lietavu sekas
ZS "Kārkliņi" saimniekam Ivo Grigorjevam laukos sakrājusies nokrišņu pārbagātība rada bažas gan par ražu, gan kvalitatīva sēklas materiāla sagatavošanu.
ZS "Kārkliņi" patlaban apsaimnieko 900 ha lauksaimniecības zemes, neskaitot ilggadīgos bioloģiski vērtīgos zālājus. Gandrīz visa aramzeme ir atvēlēta sēklkopībai. Saimniecībā audzē un sagatavo sertificētu dažādu šķirņu zirņu, lauka pupu, auzu, ziemas un vasaras kviešu, tritikāles, miežu sēklu, ko pārdod gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumiem. No sējumiem teju puse ir ūdeņu skarta, un saimnieks lēš, ka būs jāsamierinās ar zaudējumiem, jo applūdušie lauki pamazām aiziet bojā.
Vairāk cietuši vasarāji
Saimniecībā šajā sezonā aramzemē ir 40 % ziemāju kultūraugu un 60 % vasarāju.
Īpašnieks Ivo Grigorjevs spriež, ka labāk būtu otrādi:
– Gribēju izdabāt kompānijām, un sanāca, ka vairāk audzēju vasarājus. Pēc šī gada skarbās mācības turpmāk vasarājus sēšu mazāk, jo citādāk ekonomiskā daļa neiet kopā, ja tādi plūdi atnāk, un var tikai noskatīties, kā ūdens sakrājas tīrumos. Ja ar ziemāju šķirnēm vēl būs daudzmaz kārtībā, vairāk ir cietuši vasarāju sējumi, arī tie, kas vēl pat nav paspējuši pilnībā sadīgt. Tie, visticamāk, vairs nav glābjami. Tagad neko nevar pateikt, kā būs turpmāk, kāda būs kvalitāte ziemas labībai un rapsim, vai tā atbildīs pārtikas labībai, vai ar tiem lietiem graudi būs sīki. Var būt tā, ka no ražas nekā nebūs. Sēklas pasūtījumi ir, bet, ja cerētās ražas nebūs, paliksim bez sēklas, nebūs arī izpildīti līgumi. Būs šķirnes, kas vispār iznīkušas, tas, kas būs palicis, jānovērtē, vai varēs ko sēklai sagatavot. Visas kultūras, kas ir iesētas mālainākā zemē vai iesētas vēlāk, ir vissliktākajā stāvoklī. Tagad jāgaida, kas būs tālāk, pa vidu lietiem bija dažas labas, saulainas dienas.
Strādā mūsdienīgi
Galvenais priekšnoteikums laba sēklas materiāla izaudzēšanai ir kvalitāte no bāzes sēklas līdz nodrošinātam augstam agrofonam (lauku tīrība no nezālēm, atbilstoši strādājoša meliorācija, pareiza AAL lietošana, augiem pieejamo barības elementu saturs augsnē, augsnes pH u. c.).
Lai izveidotu pareizu augu seku atbilstoši sēklaudzēšanas prasībām, piemēram, vienā laukā divus gadus pēc kārtas nevar būt ne ziemas, ne vasaras kviešu. Pievēršoties augsnes apstrādes veidiem, saimniecība no 2012. gada strādā, izmantojot bezaršanas tehnoloģiju, kad apar tikai jaunapgūtos tīrumus, kuriem tas nepieciešams. Var dalīties pieredzē, kā tiek praktizēta tiešā sēja, pārējais tiek apsaimniekots ar minimālo augsnes apstrādi (rugaines kultivatoru).
ZS "Kārkliņi" saimnieks Ivo Grigorjevs aktīvi piedalās LLKC organizētajā integrētās augkopības interešu grupā, kurā lauksaimnieki apseko cits cita tīrumus augu veģetācijas laikā, daloties ar viedokļiem, pieredzi un padomiem. Tāpat Ivo seko līdzi lauksaimniecības nozares aktualitātēm, apmeklējot nozares seminārus.
Ar 20 gadu pieredzi
Agronomiskos lēmumus Ivo pieņem pats, balstoties savā pieredzē un uzskatos.
Savulaik viņš ir guvis pieredzi darbos Dānijā, bet atgriezās mājās, tiklīdz Latvija iestājās Eiropas Savienībā. 2004. gadā vienu sezonu nostrādāja graudkopības saimniecībā Barkavā, arī pats iesēja savus 18 ha vasaras kviešu. Tobrīd Latvijā bija daudz brīvu lauksaimniecības zemju, sākās platībmaksājumu atbalsts, radās iespēja, paņēma apsaimniekošanā vēl 70 ha. Tad strauji palielinājās sabiedrības interese par lauksaimniecības zemēm.
2004. gadā tika uzrakstīts pirmais saimniecības attīstības projekts, iegādāts traktors Valtra un iestādīti pirmie 3 ha pārtikas kartupeļu. Sākumā uzsvars tika likts uz kartupeļu audzēšanu.
Pirmajos saimniecības gados konsultējies ar Latvijā zināmo agronomu Aigaru Šutku, kurš tajā laikā sadarbojās ar LPKS "Barkavas arodi".
No 2006. gada ZS "Kārkliņi" ir kooperatīva "Barkavas arodi" biedrs.
Pirms septiņiem gadiem ZS "Kārkliņi" sāka audzēt auzu šķirni ‘Harmony' sertificētas sēklas ieguvei, 2018. gadā klāt nāca divas ziemas kviešu šķirnes. Tagad jau ir vesels saraksts.
Sēklaudzēšanas jomā ZS "Kārkliņi" sadarbojās ar "Scandagra", tagad arī ar "Elagro Trade", "Latraps", "Agrochem" un "Baltic Agro".
Interesants sēklaudzēšanas pasūtījums 2024. gadā bija vasaras tritikāles sēklas izaudzēšana Somijas vajadzībām. Ar dažādu kompāniju starpniecību kviešu, zirņu, auzu un citas sēklas tiek transportētas uz Igauniju, Zviedriju, Vāciju, Lietuvu un Poliju.
Kopumā ZS "Kārkliņi" realizējusi sešus saimniecības attīstības projektus. Pēdējais no tiem bija kalte, graudu pirmapstrādes komplekss, graudu pieņemšanas iekārta, kodināmās un tīrīšanas iekārtas.
27.06.2025.