Kā saimniekot, ja pēc lielajām maija beigu un jūnija lietavām sējumi ir applūduši, kā varēs sagatavot kvalitatīvu lopbarību, kā izpildīt prasības? Uz daudziem jautājumiem nācās atbildēt zemkopības ministram Armandam Krauzem, 12. jūnijā tiekoties ar lauksaimniekiem un skatot applūdušos laukus Murmastienes un Barkavas pagastā.
Pirmā tikšanās notika ZS "Sābri" fermā Murmastienes pagastā. Kopā ar ministru Armandu Krauzi zemnieku sāpi uzklausīja Valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, Valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos Liene Jansone, ministra padomniece stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Cīrule, LAD direktors Andris Grundulis, Viduslatvijas RLP vadītāja Gunta Žilde. Sarunā piedalījās arī LLKC Madonas konsultāciju biroja vadītāja Aija Vīgnere, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, zemes lietu speciāliste Janīna Grudule.
Vispirms ZS "Sābri saimnieki Daina un Jānis Pelši iepazīstināja ar saimniecību.
Daina Pelša: – Izaugusi skaista zāle, kas jāpļauj, nevar ar tehniku iebraukt pļavā, jo apakšā ir ūdens. Zāles lopbarība "Sābru" saimniecībai kopā ir jāsagatavo apmēram 140 lopiem. 20 grūsnās teles ir ganībās, kūtī atrodas ap 70 slaucamo govju, kuras slauc robots, tām barība tiek pievesta klāt. Jau no saimniecības pirmsākumiem mūsu lopiem zāles lopbarības sagatavošanas pakalpojumus sniedz ZS "Rutki". Barības ganāmpulkam vajag daudz un labā kvalitātē. Protams, lopus nebarotus neatstāsim, vēl ir skābbarības rezerves no pagājušā gada. Izslaukums vidēji ir ap 9500 kg piena no govs gadā. Pienu realizējam AS "Preiļu piens".
Janīna Grudule papildināja, ka visi termiņi būs pārvilkti. Taču sāpīgākais ir tas, ka ir jāatmaksā kredīti bankām, ja ir pirkta lauksaimniecības tehnika, traktori.
Uz vaicājumu par kredītsaistībām Daina Pelša atklāj, ka joprojām ir maksājumi. ES prasības ir arī lopu skaits, bet, ja nevarēs pienācīgā daudzumā sagatavot lopbarību, skaits būs jāsamazina.
ZS "Rutki" īpašnieks Valdis Gailums dalījās pārdomās, ka nevar pateikt, kurā brīdī ko varēs nopļaut, bet jāmēģina būs. – Iebraukt pļavā jau var mēģināt, bet kā tikt nost. Pirmajam pļāvumam jau bija jābūt nopļautam, – secināja V. Gailums.
Šādā situācijā, kad visu laiku ir lijis, visas nokrišņu normas ir trīsreiz pārsniegtas, pļavās ir mazi ezeriņi, pamats vietām ir kļuvis staigns kā purvs, var tikai iebuksēt. Zāle jau ir pāraugusi. Ja nopļautu, varētu cerēt uz atālu. Ieklausāmies laika prognozēs – pāris dienu būs saulainas, tad atkal sola ciklonu ar lietiem.
Jānis Pelšs, iesaistoties sarunā, piebilda: – Lai dabūtu nākamo pļāvumu, jānopļauj ir pirmais.
Armands Krauze mierināja, ka kaut kad jau varēs tikt pļavā, bet lopbarības kvalitātes nebūs: – Ņemot vērā, kādus apstākļus lietavas ir radījušas, pārcēlām visus termiņus, ko vien varēja. Platībmaksājumu avansu izmaksājām, bet vairāk neko agrāk nevaram izmaksāt. Tiklīdz tiks apkopota visa informācija par lietavās cietušajām lauksaimniecības zemju platībām, nosūtīsim to Eiropas Savienībai. Ierēdņi ir teikuši, ka šogad vēl viņi izskatīs atbalsta iespējas, bet nākamajos gados mums pašiem no tiešmaksājumiem ir jāveido sava aploksne. Tā kā nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim šajā situācijā. Ja būs atbalsts, tas jau nebūs uzreiz, bet noslēdzot gadu. Varbūt agrāk var uzsākt izmaksāt platībmaksājumus.
Aija Vīgnere atsauca atmiņā 2023. un 2024. gadu, kas lauksaimniecībā izcēlās ar sausuma ietekmi, līdz ar to saimnieciskie rādītāji ir tādi, kādi ir, bet ir pamats satraukumam, ka tie nokritīsies vēl zemākā līmenī. Lauksaimnieki, kam ir SIA, ir nobažījušies par to, ka jau tiek rēķinātas grūtībās nonākušā uzņēmuma pazīmes.
Armands Krauze akcentēja, ka tāpēc jau tiek apkopota informācija, lai būtu, ko aizsūtīt uz Briseli, lai Latvijā un Briselē būtu dati, kas parāda, kāda ir reālā situācija lauksaimniecībā, kad anomālie nokrišņi Latvijā rada izņēmuma gadījumu. Tāpēc līdz 27. jūnijam LAD ir jāiesniedz ziņas par lietavu posta apmēru, cietušajām kultūrām, applūdušo lauku fotogrāfijas. Arī ģeotelpisko iesniegumu termiņš ir pagarināts līdz 30. jūnijam.
To uzklausot, Valdis Gailums sprieda: – Izklausās ļoti loģiski, bet, kad brauc pie mums pārbaudes, dzirdam pieminam tikai regulas.
Valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš papildināja, ka tas ir sliktākais, ka pēc faktiem konstatē. Tāpēc ir jābūt pamatotai informācijai, kāpēc lopu nebūs tik daudz, vai tie netiks tik labi sabaroti, kāpēc cerētās ražas nebūs, tas viss tiks izanalizēts.
Armands Krauze papildināja, ka tiks izvērtēta arī situācija dažādās Latvijas vietās, jo ne visur ir nolijusi trīskārša nokrišņu norma kā Madonas novadā.
Dodoties uz LPKS "Barkavas arodi", atsevišķi tika pārspriesta reālā situācija graudkopībā.
Labības lauki ir pielijuši, tehnoloģiskā sliede ir pilna ar ūdeni, netiek uz tīruma.
Savu sāpi izteica arī graudkopji.
ZS "Riekstiņi" saimnieks, agronoms Elvis Bartkevičs no Balvu novada raksturoja: – Arī mūsu reģionā ir nolijis lietus, pārsniedzot visas normas, un situācija graudkopībā ir kritiska, bēdīga un nav saprotama – lauki slīkst ūdenī, labība aiziet bojā. Mēnesi ir lijis tā, ka netiekam uz tīruma. Vasarāju sējumu tikpat kā nav, tie ir izslīkuši, sapuvuši vai neiesēti. Ziemāju sējumi vēl turas, bet nu jau sāk padoties, jo vietās, kur uz lauka atrodas lielas peļķes, graudaugiem pietrūkst skābekļa, labība dzeltē un pamazām aiziet bojā. Nav skaidrības, kā tas viss rezultēsies, vai varēs iesēt starpkultūras, un kad to varēs izdarīt. Varbūt tikai jūlijā, un vai tad tam vairs ir kāda jēga.
Līdzīgu ainu iezīmēja arī ZS "Silzemnieki", ZS "Kārkliņi" no Barkavas pagasta, ZS "Ābeles" no Murmastienes pagasta, minot, ka jau divi iepriekšējie gadi bija izaicinājumu pilni, bet tad bija pārlieku liels sausums.
Uz vaicājumu par iespējamajām kompensācijām Edgars Zeps dalījās savās domās par to, vai vispār ir kādas kompensācijas, ko varam likt pretim dabai. Ja ir zaudējumi graudkopībā, jāmeklē, kā aizpildīt robu no citām nozarēm, un labi, ja saimniecībai ir arī mežs.
Tikšanās noslēdzās Ivo Grigorjeva sēklaudzēšanas saimniecībā "Kārkliņi".
17.06.2025.