Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Uz sarunu par mežziņa ikdienu aicināju Valsts meža dienesta Praulienas apgaitas mežzini Vilni Tropu.
Vilnis Trops laikrakstam pastāstīja: – Par mežsargu kļuvu 1998. gadā. Šobrīd mežsargu vairs nav, esam kļuvuši par mežziņiem, un mums ir nedaudz citi pienākumi.
Valsts meža dienestam un meža īpašniekiem ir sava datorsistēma – "Meža valsts reģistrs". Šajā sistēmā mežziņi saņem visu informāciju, kas attiecas uz darba uzdevumiem. Izskatu saņemtos iesniegumus un saprotu, kur ir nepieciešamība braukt uz mežu, un sastādu brauciena maršrutu. Izbraucu, apsekoju un sadaru, kas nepieciešams. Ja vajadzīgs, veicu mērījumus, ja nē, vienkārši apskatu situāciju. Pēc tam visus iegūtos datus nepieciešams savadīt sistēmā.
Piemēram, šobrīd esmu saņēmis iesniegumu no privātpersonas, kas vēlas veikt kailcirti. Šim īpašumam nesen bija inventarizācija, kas jāveic reizi divdesmit gados, un es tur jau biju – apsekoju un izdarīju mērījumus. Šajā gadījumā vairs nebraukšu, jo man par esošo situāciju viss ir skaidrs. Nedaudz jāpiekārto ģeometrija, un varu rakstīt atļauju.
Gadījumi, kad jādodas uz mežu, ir norādīti mūsu iekšējos normatīvajos aktos, galvenokārt, ja pastāv dažādi riski, bet principā izvērtējam situācijas pēc pieredzes un zināšanām. Viens no riskiem ir robežas, jo kadastru kartes mēdz būt neprecīzas, nepareizas. Piemēram, nesen uzņēmumam viena daļa cirsmas kadastra kartēs bija iezīmēta blakus īpašumā un, protams, atļauju tādā gadījumā nevaru izrakstīt, pirms robežas nav sakārtotas. Mežā izmantojam GPS uztvērēju, ar to iespējams veikt mērījumus, reģistrēt nepieciešamos datus. Agrāk darbs noritēja tikai ar kartēm.
Katram mežzinim ir noteikta teritorija, par kuru viņš ir atbildīgs. Kādreiz pavīdēja doma to mainīt, apgaitās būtu jādodas, neraugoties uz to, no kuras novada vietas saņemts iesniegums. Taču bija būtisks šķērslis – katrs mežzinis vislabāk pārzina teritoriju, kurā strādā, zina, kā ātrāk aiziet, kur labāk izbraukt, un dažādas citas nianses. Ja man būtu jābrauc uz vietu, kurā esmu pirmo reizi, nepieciešamo vietu atrastu, bet tas aizņemtu krietni ilgāku laiku, un, visticamāk, nāktos apmaldīties – tiktu nejēdzīgi tērēti resursi. Tā nu palika esošā sistēma. Šobrīd veidoju darba maršrutus secīgi, lai tos izbrauktu pēc iespējas raitāk.
Ja vienu pilnu darba dienu esmu nostrādājis mežā, tad divas dienas ir vajadzīgas, lai savadītu sistēmā visus nepieciešamos datus. Sistēma, kurā strādājam, diemžēl nav vienkārša un mežu īpašniekiem ir sarežģīti saprotama. Šobrīd tiek veidota jauna, vienkāršāk izprotama sistēma – klientu portāls, kas būs paredzēts tikai mežu īpašniekiem, bet mums paliks esošā.
Šobrīd viss tiek elektronizēts un plānots pāriet tikai uz elektronisko iesniegumu pieņemšanu. Kādreiz, kad īpašnieki nāca uz Valsts meža dienestu, zināja savu mežsargu un saskarsme bija personīgāka. Šobrīd Madonas filiālē referenti pieņem tikai divas dienas nedēļā, un mežu īpašniekiem tas var radīt dažādas neskaidrības un sarežģījumus. Savukārt jaunie uzņēmēji un arī krāpnieki saprot, ka tādā veidā parādās problēma, un piedāvā "atbrīvot" mežu īpašniekus gan no problēmām, gan no meža un naudas.
Vēl bez mežsaimniecības un juridiskās jomas mūsu pārziņā ir medību kontroles uzraudzība, dzīvnieku uzskaite un ugunsapsardzība – nodrošinām meža ugunsgrēku dzēšanu. Parasti saņemam informāciju no VUDG, un viņi visbiežāk sāk dzēšanas darbus. Pēc tam pieslēdzamies mēs ar savu tehniku un darbojamies, līdz nodzēsta pēdējā dzirkstele. Savukārt meža dzīvnieku uzskaite notiek dažādos veidos – citreiz dzīvnieku redzu, citreiz konstatēju, ka tas šeit ir bijis. Var veikt arī kontroluzskaites ar novērošanas metodēm, un tad uzskaitīt var diezgan precīzi. Plēsēju, piemēram, vilku skaits pieaug, un palielinās arī postījumi gan mežā, gan lauksaimniecībā, taču plēsēju medības tiek ierobežotas ES regulu dēļ.
Runājot par mežu īpašniekiem, ir tāda nianse, ka viņi ļoti labi zina savas tiesības, piemēram, par meža ciršanu, bet aizmirst, ka viņiem ir arī daudz pienākumu. Piemēram, mežu atjaunošana privātpersonu sektorā ļoti "klibo". Arī mežu likumdošana ir diezgan sarežģīta, un meža īpašnieks ne vienmēr var visu zināt. Kad bija mežsargi, tie bija cilvēki, kuriem uzdot visus jautājumus, ko katrā situācijā darīt. Savukārt šobrīd, kad viss tiek padarīts elektronisks, mežu īpašnieki tiek attālināti no mums. Īpaši vecāka gadu gājuma cilvēkiem tā ir problēma, un ir vajadzīga palīdzība.
Mežu īpašniekiem ir jāizglītojas. Daudz kaitējuma tiek nodarīts arī cilvēka nepareizas rīcības dēļ. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs regulāri rīko dažādas mācības un seminārus, taču parasti tajos var redzēt vienus un tos pašus cilvēkus, un, domājams, šiem dažiem ar mežu nav nekādu problēmu. Par mežu, tāpat kā par jebkuru īpašumu, ir jārūpējas, tas jāapsaimnieko.
Šobrīd tiek plānots cilvēkus, kas vēro apkārtni ugunsnovērošanas torņos, nomainīt pret videonovērošanas kamerām. Virsmežniecībai ir arī droni – gadījumā, ja kaut kas deg un nav iespējams tik ātri aizkļūt uz vietu. Mums ir arī kvadricikli, kas ļoti palīdz, kad nepieciešams transportēt ugunsdzēšanas ekipējumu vietās, kur ar citu transportu nevaram piekļūt. Pieejamas arī jaunas automašīnas.
Projektu finansē Meža attīstības fonds
17.06.2025.