2025. gada maijs ir bijis slapjākais un aukstākais. Maijā klimatiskie apstākļi mūspusē ir kavējuši sēju, kartupeļu, dārzeņu un puķu stādīšanu, kā arī pēc lielajām lietavām daudzviet lauki un dārzi ir applūduši. Madonas pusē maija beigās nokrišņu daudzums sasniedza 194 milimetrus, kas radīja pamatīgus plūdus lauksaimnieku tīrumos.
Situāciju vērtē biedrības "Madonas lauksaimnieku apvienība" valdes locekle, Varakļānu novada pašvaldības zemes lietu speciāliste JANĪNA GRUDULE, ko aicināju uz sarunu.
– Ko lauku saimniecībām ir nodarījis pārlieku lielais lietus?
– 29. maijā novērots lielākais lietus gāziens, kāds pie mums sen nav pieredzēts. Lielākie lietus ūdens plūdi vērojami Barkavas, Mētrienas, Vestienas, Murmastienes, Ošupes un citos pagastos, kur ūdens ir pat ienācis zemāko vietu pagalmos, siltumnīcās un pat mājās, kā arī vietās gar upēm. Sējumi un stādījumi naturāli pludo, applūdušas fermas, ceļi. Ziemāji no malas izskatās normāli, bet no drona fiksētajos attēlos redzams, ka sliedes ir pilnas ar ūdeni. Tātad ne miglošana pret slimībām, ne mēslošana nevar notikt. Zemniekiem arī kartupeļos, kas ir sadīguši, jāapkaro Kolorado vaboles, bet ir saimniecības, kur jau kaut kas mitrumā un aukstumā ir sapuvis. Toties zāle aug ļoti raženi, bet patlaban nav iespēju to nopļaut, jo pļavās stāv ūdens. Izaicinājumu lauksaimniekiem šopavasar netrūkst – tagad mēs slīkstam, un vēl nezinām, ko daba mums turpmāk gatavo.
– Kāda sekoja operatīvā rīcība?
– Jau 30. maija rītā sāku zvanīties ar mūsu biedrības dalībniekiem, lauku konsultantiem, uzrunāju kolēģus Balvos, Rēzeknē, Daugavpilī, Krāslavā, sazinājos arī ar Latvijas Zemnieku federācijas vadītāju Agitu Hauku. Operatīvi sasaucām uz sanāksmi Zoom platformā, kam pieslēdzās arī LLKC Madonas biroja uzņēmējdarbības konsultante Anita Briška, arī zemnieki, lauksaimniecības uzņēmumu valdes locekļi no Barkavas, Ošupes un citiem pagastiem. Mums tika atsūtīti video no lietus ūdens pārplūdušajiem tīrumiem, pļavām, labības sējumiem, dārziem. Nonācām pie slēdziena, ka ir jānosūta atklāta vēstule valdībai. Pieslēdzās arī LLKC Madonas biroja vadītāja Aija Vīgnere, uzrakstījām vēstuli, kas tika izsūtīta Madonas un Varakļānu novada pašvaldībām, Zemkopības ministrijai, Valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājiem, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei, Latvijas Zemnieku federācijai, sertificējošajām institūcijām – biedrībai "Vides kvalitāte", sertifikācijas un testēšanas centram "Priekuļi" un daudzām sabiedriskajām organizācijām. Līdz ar elektroniski parakstīto vēstuli, ko izsūtīju iestādēm, bija cerība, ka mūs sadzirdēs, un tā bija. Lietus postījumi lauksaimniekiem tika aktualizēti augstākajā līmenī. Visiem tika pārsūtītas gan lietavu posta fotogrāfijas, gan video, ļoti efektīvi visu applūdušo teritoriju ainu nofiksēja droni. Lūdzām arī Lauku atbalsta dienestu ņemt vērā lietavu radīto ekstremālo situāciju, kad ir applūduši graudaugu sējumi, lauki. Kad dosies pārbaudēs, aicinājām mīkstināt kritērijus, lai nepiemēro sankcijas, lai saprot lauku saimniekus, arī lopbarības audzētājus.
Reakcija bija ļoti ātra. Sestdien, 31. maijā, bija atbraucis LR Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kopā ar viņu apbraukājām Murmastienes pagasta teritoriju, kur lietus ūdens baseini bija vērojami ne tikai lauksaimnieku sētajos tīrumos, zālājos, bija izskaloti arī pašvaldības ceļi ne tikai Murmastienes, bet arī citos Madonas novada pagastos.
Ar mums pa telefonu sazinājās arī zemkopības ministrs Armands Krauze, izprata mūsu situāciju.
– Kā atsaucās Lauku atbalsta dienesta darbinieki?
– Pagājušajā nedēļā ir publiskots paziņojums lauksaimniekiem, lai līdz 27. jūnijam EPS sistēmā iesniedz ziņas, kādas teritorijas un lauksaimniecības kultūras atrodas zem ūdens, kuri lauki nav apsēti u. c. Domāju, ka cipari būs iespaidīgi, un būs vajadzība prasīt sniegt atbalstu Eiropas Savienībai.
Līdz 30. jūnijam ir pagarināts laiks, kad var iesniegt labojumus ģeotelpiskajos iesniegumos (līdz tam termiņš bija 16. jūnijs), un bez jebkādām sankcijām par kavēšanos. Jo plūdi labības sējumus var pilnībā vai daļēji iznīcināt, kritiskie laikapstākļi ir atstājuši savu zīmogu gan graudaudzētājiem, gan dārzeņu audzētājiem, arī dārzkopjiem un biteniekiem. Varakļānu novadā pēc lietus bija applūdusi arī bišu drava, visi stropi bija jāpārvieto uz citu vietu. Fotogrāfija, kur bišu mājas atrodas ūdenī, ievietota arī Facebook un neatstāj vienaldzīgu. Mūsu pusē ir applūdušas pat fermas, kas atrodas zemākajās vietās, vajadzēja rakt notekgrāvjus.
– Kādi ir secinājumi?
– Kārtējo reizi daba pierādīja, ka mēs lauksaimniecībā visi esam atkarīgi no laikapstākļiem. Akmentiņš ir jāmet arī Valsts nekustamo īpašumu dārziņā. Darbinieki varētu sakārtot meliorācijas sistēmas, iztīrīt valsts nozīmes grāvjus, atrast tam finansiālos līdzekļus. Visi applūdušie lauki Murmastienes pagastā atrodas pie grāvjiem, kas nespēj uzņemt visu lielo ūdens plūsmu.
– Postījumus atstājušas arī pavasara spēcīgās salnas.
– Jā, salnas skārušas ogu un augļudārzu īpašumus. Zinu, ka mūsu pusē salna ir apskādējusi ilggadīgos stādījumus līdz pat 80 procentu apmērā. Ir siltumnīcas, kur gurķu stādi nav pārcietuši, jo pārlieku mitrs, maz arī saules. Tāpēc, piesakot lietavu un applūdušo sējumu platības, LAD līdz 27. jūnijam gaida arī saimnieku sniegtās ziņas par pavasara salnu ietekmi uz augļu, ogu ražu, varbūt vispār atstājusi bez ražas.
– Par dārzeņu sēšanu un stādīšanu vēsajos un lietainajos laikapstākļos savukārt ir cits stāsts.
– Pavasarī dārzeņu audzētāji gan salnu, gan pārlieku lielā mitruma dēļ nevarēja laikus izstādīt stādus. Arī stādu audzētāji, kas ir izaudzējuši tik daudz stādu, šopavasar tos nevar realizēt, jo cilvēki nepērk un nestāda, ja ir nepiemēroti apstākļi – pārāk vēss un pārmēru mitrs.
Kad skatos uz saviem laukiem, tad saprotu, ka pēc ilgstošas slīkšanas nekas labs nav sagaidāms – būs jāsamierinās ar situāciju. Siltumnīca ir pilna stādu – gurķi, kabači, kāposti, bet nevar tos izstādīt – te bija salnas, te pārmērīgi liels lietus, arī auksts. Ir arī platības, kur ar tehniku virsū netikt, lai ko iestādītu. Es jau smējos, ka maniem kāpostiem šogad galviņas ienāksies siltumnīcā. Kartupeļus iestādījām 4. jūnijā, augsni nācās pārkultivēt vairākas reizes, un tai vēl bija jāapžūst, bet gaidīt arī nevar. Pavasaris bija auksts, ar salnām, gaidot piemērotākus laikapstākļus, sagaidījām vēl sliktākus, lietavas, kad ar tehniku netiek uz tīruma. Ja arī iesēts, sadīdzis un pēc lietavām atrodas zem ūdens, nekādas ražas nebūs. Daudziem agri iesētie gurķi nav uzdīguši, jo sēklas sapuva. Tie, kas iesēs vēlāk, varbūt vēl būs ieguvēji. Kāpēc sējam? Lai izaudzētu vismaz savas ģimenes vajadzībām. Tas ir svarīgi ne tikai lauku cilvēkiem – ja nebūs pašiem savu izaudzēto dārzeņu, pirksim importētos kartupeļus un burkānus veikalos par dārgākām cenām.
Madonas pusē pēc lielajiem nokrišņiem dārzi un tīrumi ir visvairāk cietuši, bet zemnieki ir sīksti, darīs visu, lai ko izaudzētu. Arī mazdārziņu saimniekiem, lai cik nelielu zemes gabaliņu apstrādā, gribētos, lai ieguldītais darbs nebūtu veltīgs, lai kaut kas izaugtu.
10.06.2025.