Ilze Barūkle savulaik bija Ļaudonas pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas skolotāja, taču nu jau daudzus gadus viņa nodarbojas ar zemeņu audzēšanu, pircējiem piedāvājot zemeņu un arī citus stādus.
– Faktiski zemenes vairs audzējam tikai pašu vajadzībai, – atklāj Ilze. – Palikušas kādas septiņas grēdas pa 50 metriem katra. Tā ir ļoti neliela platība, 0,1 ha. Visu nomazinājām, jo neredzu šai darbībai jēgu. Pircējs jau būtu, bet cīņa ar poļu un lietuviešu zemenēm, ar dažādiem kaitēkļiem un valdības atbalstu, kas ir tik minimāls, lika pieņemt šādu lēmumu. Es gan šogad nekādam atbalstam arī nepieteicos. Varēja pretendēt uz platības maksājumiem, bet atbalsts no hektāra būtu kādi 300 eiro, kas ir stipri maz. Ja zemei, kas man ir nomā, nodokli par 3 ha maksāju 400 eiro gadā, bet atbalstā saņemu 300 eiro, tad ar to attīstīt savu darbošanos nevaru. Kopumā ar zemenēm darbojos 20 gadus, šogad var teikt to esmu beigusi, un ogas būs tikai pašiem. Visa ravēšana, lasīšana – tas ir roku darbs, nav tā, ka kaut ko var paveikt ar traktoru. Līdz ar to vajadzīga laba veselība, taču jaunāki nepaliekam, nav vairs 18, nav to apgriezienu, kas kādreiz. Vienmēr visu esam darījuši paši, strādniekus neesam ņēmuši. Atbrauc viena māsa palīgā, atbrauc palīgā bērni – tikai pašu spēkiem viss ir darīts. Saviem uzticīgajiem klientiem vēl kādas ogas šovasar patirgosim, bet tas būs minimāli.
Tirgū Ilze Barūkle tomēr ir sastopama, tur viņa piedāvā dažādus stādus.
– Šogad viss ir citādāk. Cilvēki staigā, kaut ko pērk, tai pašā laikā netiek savos tīrumos un saka – atbrauciet vēl nākamajā nedēļā, tad mēs pirksim. Daudzi dārzos nav vēl iestādījuši elementāro, jo siltumnīcās stāv ūdens, vagās ir ūdens, – novērojumos dalās dārzkope. – Arī mums ir problēmas ar dārza ravēšanu, jo viss ir slapjš, un šogad ir bezgala daudz odu – cērt mugurā caurumus.
Ilze neslēpj, ka stādu audzēšanā ir pārgājusi uz darbu siltumnīcās: – Mums šogad izauguši dažādi stādi. No puķēm – ledenes, begonijas, samtenes, asteres, lauvmutītes, ir arī kalibrahoju podi. No dārzeņiem un garšaugiem – kāposti, pētersīļi, puravi – visa tā plejāde, kas stādāma, no visa pa bišķim. Ir sešas siltumnīcas, 3 × 8 m, kopā būs 120 m². Agrāk daudz stādīju pupiņas, tās bija 0,3 ha platībā. Šogad nevienu neiesēju, tikai kāršu pupas. Un tas ne jau lietavu dēļ, bet sāp rokas, saites netur pupiņu lobīšanu. Viss taču ir roku darbs – plūkšana, raušana, lupināšana.
Pircēji gan pašu, gan apkārtējos pagastos zina Ilzes Barūkles māju. – Cilvēki nāk pie manis uz vietas: ja vajag dāvanu, izvēlas kalibrahoju iekaramos podus, tāpat tie, kas brauc sakopt kapus, iebrauc pēc ledeņu un begoniju stādiem. Otro gadu man izaugušas pildītās ledenes, palieli stādi, skaisti un ilgi ziedēs. Uz māju pēc stādiem iebrauc gan vietējie ļaudonieši, gan cilvēki no citiem pagastiem, kuriem Ļaudonā ir piederīgo kapi.
Savulaik, kad Ilze strādāja par pirmsskolas skolotāju Ļaudonas bērnudārzā, viņai bija konstanta alga visa gada garumā, tagad dārzkope nopelna pavasara, vasaras periodā, pēc tam, kā pati smej, viņu uztur vīrs un bērni. – Atpūta ziemā ir tikai dažus mēnešus, – komentējot smaidu par sanatorijas apstākļiem ziemā, nosaka Ilze. – Pēc tam jāsāk viss no jauna – podošana, kūdras bēršana, domāšana, ko un cik daudz stādīt. Sēšanas procesā, kamēr siltumnīcu nekurinām, sējam mājās uz palodzes, tad dārzniecība notiek istabā. Katru gadu ir prece, kas iet, un kāda, kas neiet. Daudzi cilvēki arī paši ir sākuši audzēt stādus. Ir pieejami gan jaunstādi, gan laucinieki savās siltumnīcās iesēj kādu sēkliņu, izaudzē tomātu stādus – cenšas saaudzēt arī paši. Kam vajag, tie nāk un pērk manus stādus.
Uz jautājumu, kas šogad ir top augs, saņemu atbildi, ka tie ir gurķi: – Jebkura gurķu šķirne bija un joprojām ir pieprasīta. Gan gurķu hibrīdās šķirnes, gan otro gadu man piedāvājumā bija gurķis Cascadini, kas aug iekarināmajos podos. Sēkla tam padārga, tāpat stāds, bet gurķi ir nelieli, gludi, cilvēki podus var iekārt balkonos, un šī lieta aizgāja uz izķeršanu, mazliet pat pietrūka. Parastos gurķus esmu sasējusi vēl, un tirdziņos šie stādi būs pieejami. Aukstajā, mitrajā laikā kādam savi stādi jau nopuvuši, citiem kaitēkļi nograuzuši, tā ka gurķu stādi vajadzīgi vienmēr, tos pirks vēl un vēl, jo cilvēkiem šis dārzenis ir nepieciešams. To dārzā stādu vairākās kārtās, lai līdz rudenim būtu savi gurķīši.
Tomātu stādi Ilzei Barūklei arī vēl daži simti esot, cilvēki tos meklē, jo mitrais laiks un ūdens siltumnīcās dažiem nav ļāvis tos iestādīt. Ir arī kāpostu stādi, var interesēties un meklēt gan pie dārzkopes mājās, gan tirdziņos.
Ierunājoties par sēklu materiālu, Ilze saka, ka šogad daudzas sēklas nav uzdīgušas: – Man pašai nesadīga neviena mēnešzemene, un nav tā, ka nemāku iesēt, te drīzāk vainīgs sēklas materiāls. Katrā ziņā lielāka garantija ir hibrīdsēklām, ar veikalā pirktajām ir, kā ir.
Pārrunājot vasaras prognozes, ļaudoniete atzīst: – Redzēs, kā būs. Laiks šobrīd ir nesaprotams. Zemenes ziedēja baltas, bet tikko paskatījos, šķiet parādījies tripsis. Tas izsūks ogām sulu. Pret tripšiem zemeņu stādījumos ķīmiskos preparātus neizmantojam, stādus nemiglojam. Pirmās zemenes šogad būs pēc Jāņiem, kāda oga arī agrāk. Citus gadus zemenes varēja ēst maija beigās, šogad pavasaris ievilcies, viss labi ziedēja, bet joprojām dabā ir pavēss un ļoti lietains laiks. Mums ir kūdraina melnzeme upes malā, ūdens tur nestāv, bet Aiviekste līdz dārza malai bija izkāpusi.
Kādiem darbiem Ilze pievērsīsies šajā nedēļā? – Šonedēļ jāravē, jāravē un vēlreiz jāravē, jo zāle aug griezdamās, netiekam līdzi, – atzīst viņa. – Zirņiem un pupām būs jāliek mieti, katru dienu jālaista siltumnīcas, darbu kā vienmēr būs daudz.
10.06.2025.