Vēl lietavu dēļ dārzos viss nav pilnībā iesēts, varbūt būs arī jāpārsēj kādas sēklas, kas maija vēsumā un mitrumā zaudējušas savu dzīvotspēju, bet zāle aug pa dienām un tiek pļauta šopavasar ne pirmo reizi, pat otro, trešo reizi. Arī nezāles vareni zeļ, zied un kuplo, turklāt tām mitruma bagātība patīk. Kad ņēmu lāpstu un sāku rakt tīruma “puķes”, atcerējos, ka daļu taču var sakaltēt un lietot zāļu tējām kā ārstniecības augus, ir tikai jāpalasa, kam kurš ziediņš vai sakne der. Pienenes, ganu plikstiņš, tīruma trejkrāsu vijolīte, sarkanā panātre, ķerainā madara, tīruma naudulis… Šie un citi nosaukumi taču ir izlasīti uz nopērkamajām tēju maisījumu etiķetēm, aprakstīti arī ārstniecības augu grāmatās. Savukārt gārsu, balandas un virzas iesaka pievienot salātiem. Tāpēc, ja kāds izsaka piezīmi par aizaugušām dobēm, jāsaka, ka katra nezāle ir zāle un ka novērtēju bioloģisko daudzveidību, kamēr tā netraucē augt kultūraugiem.
Jau 2020. gadā klajā nākusi Valsts augu aizsardzības dienesta brošūra "Nezāles". Tajā ir plaši aprakstīta informācija par 91 nezāli, un daudzas no tām, ravējot dārzu, mēs pazīstam. Nav viegli izskaust nezāles, bet mazās platībās talkā nāk kaplis, lielajās – kultivēšana, vagošana.
Šonedēļ 22. maijā tika atzīmēta arī Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena, Apvienoto Nāciju Organizācija katru gadu aicina aizdomāties par bioloģiskās daudzveidības jautājumiem. Ir jānovērtē, ka augsne nav noplicināta, ka tajā grib augt un ziedēt gan zāles, gan nezāles.
Kad tika īstenots projekts "Dabas skaitīšana", Dabas aizsardzības pārvalde daudzos īpašumos ar ilggadīgajiem zālājiem atrada aizsargājamus biotopus, kas ir jāsaglabā. Tāpēc arī Latvijas Lauku konsultāciju centra Madonas nodaļa šonedēļ rīkoja mācības gan lietpratējiem, gan iesācējiem par zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanu, atjaunošanu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai zālājos. Īpaši iesācējiem vērtīga ir tieši pieredze, ko var gūt, aizbraucot uz kādu pļavu un savām acīm redzot, kādas dabas bagātības tur sastopamas. Lai saņemtu ES atbalsta maksājumus un kompensācijas, ir jābūt arī zināšanām.
Pie mums, Latvijā, kur ir šķietami zaļa un dabiska vide, ir vērojamas daudzas negatīvas tendences. Dabas skaitīšanas jeb biotopu inventarizācijas ziņojums rāda, ka pēdējos 30 gados Latvijā visstraujāk samazinājušies zālāju biotopi, nesasniedzot pat 1 % no valsts teritorijas, tikai 10 % mežu ir bioloģiski vērtīgi.
23.05.2025.