Nu jau pierasts ir jēdziens „pašvaldība”. Tas nav jauns, tomēr padomju laika enciklopēdijā skaidrots netika.
1987. gadā izdotajā „Latviešu valodas vārdnīcā" rakstīts, ka pašvaldība ir vietējā pašpārvaldes iestāde buržuāziskā iekārtā. Pirms pusgadsimta un senāk darbojās vietējās pārvaldes iestādes ciemu, pilsētu un rajonu līmenī atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam. Tagad tā vietā ir novadi un atsevišķas pilsētas.
Domājot par tuvojošos Madonas simtgadi, paskatījos, kā pilsētas pārvaldi veidoja pēc Otrā pasaules kara. Mazu ieskatu sniegšu arī tāpēc, ka jūnijā (pilsētas 99. gadadienā) atkal būs pašvaldību vēlēšanas.
Laikā no 1948. līdz 1987. gadam deviņpadsmit reizes formāli vēlēta pilsētas padome. Tik tiešām formāli, savā ziņā tā bija tikai tāda nobalsošana. Pilsēta teritoriāli sadalīta vēlēšanu apgabalos atbilstoši deputātu skaitam padomē (līdzīgi darbojās arī pārējo līmeņu padomju deputātu „vēlēšanas"), katrā izvirzīts viens kandidāts. Te vietā atgādināt senāk dzirdētu stāstiņu.
Stāv tirgus laukuma malā zemnieks un tur saitītē piesietu aunu. Pienāk vīrs uzvalkā ar piespraustu deputāta karodziņu un vaicā:
– Ko dari?.
– Aunu pārdodu. Gribi pirkt, izvēlies!
– Kā izvēlies? Te jau tikai viens.
– Tu jau arī esi viens, bet mēs tevi izvēlamies…
Cēsu zonālā arhīva Madonas filiālē glabājas pilsētas padomes sanāksmju (tolaik tās sauca par sesijām) protokoli. Tajos var atrast ziņas par dažādu gadu „vēlēšanām", gan ne vienmēr vienādā apjomā. Deputātu skaits sākumā bija 35, tad 50, 1980. gadā pat 70, pēdējos septiņos gados – 55. Attiecīgi tik apgabalos tad arī sadalīta pilsēta – pa ielām un arī atsevišķu ielu mājām. Katrs pilsētnieks bija pierakstīts vienā adresē, kas noteica viņa piederību tam vai citam apgabalam. Balsot varēja, sākot no astoņpadsmit gadu vecuma. Pēc balsotāju skaita gan apgabali atšķīrās. Tā, piemēram, 1982. gadā bija deputāts, par kuru balsojuši 225 pilsētnieki, par citu 66. Balsstiesīgo skaits 1948. gadā – 3067, 1987. gadā – 6948. Mazs ir balsošanā nepiedalījušos skaits. 1948. gadā tādi ir trīs, 1987. gadā – 141, gandrīz ikreiz pavisam neliels ir to skaits, kas svītrojuši kandidātus, – divi, trīs, ne vairāk kā divdesmit. Iespējams, šo vai to varēja pamainīt arī vēlēšanu komisija, lai skaitļi apliecinātu „padomju vēlēšanu sistēmas triumfu".
To atceros, ka sešdesmito gadu vidū Rīgā svētdienas pēcpusdienā universitātes studentu kopmītnes istabiņā ienāca fakultātes dekāns atgādināt, ka vēl neesmu aizgājis tos 300 metrus līdz balsošanas iecirknim… Gan jau Madonā sistēma darbojās līdzīgi.
Pirmajos gados lielāks bija deputātu vīriešu skaits, turpmāk gan tas tuvojās attiecībai „puse pret pusi". 1985. gadā pilsētas padomē bija 30 sievietes un 25 vīrieši. Kopš 1953. gada gandrīz vienmēr tuvu pusei deputātu bija kompartijas biedri, pārējie apzīmēti kā bezpartejiskie. Pirmajā desmitgadē maz deputātu ar augstāko izglītību, vēlāk to daļa vairojās. Latviešu tautības deputāti vienmēr bijuši vairumā, starp tiem gan arī tādi, kas pirms kara dzīvojuši Padomju Krievijā. Sestdaļa līdz trešdaļa, kā nu kurā reizē, bijuši krievi, citkārt arī kāds baltkrievs, ebrejs, igaunis, lietuvietis, polis, rumānis, ukrainis, tatārs. Skaitījās, ka deputātu kandidātus izvirza darba vietas vai sabiedriskas organizācijas, faktiski iepriekš apstiprinājums bija jāsaņem kompartijas rajona komitejā.
Parasti pirmajā kopā sanākšanā pēc „ievēlēšanas" deputāti nobalsoja par izpildu komitejas sastāvu – priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, sekretāru un trīs vai vairāk izpildkomitejas locekļiem. Tie tad nu arī iknedēļas sēdēs apstiprināja (parasti vienbalsīgi) lēmumus par pilsētas dzīves norisēm. Kompartijas ietekmi apliecināja gadījumi, kad kādu no izpildu komitejas locekļiem (ieskaitot priekšsēdētāju) pārcēla citā darbā pēc partijas komitejas norādījuma.
1987. gada jūnijā bija pirmais gadījums, kad vienā pilsētas vēlēšanu apgabalā bija izvēle starp diviem kandidātiem. Par vienu nobalsoja 97 cilvēki, par otru – 86. Nākamo reizi, 1989. gada decembri, jau tiešām var saukt par vēlēšanām, tad uz 40 deputātu vietām Madonā izvirzīti kopā 69 deputātu kandidāti.
Aģitāciju apsolīju neveikt, taču pašvaldību vēlēšanās piedalīties aicinu!
23.05.2025.