Populāra ir versija, ka pirmā baltā kāzu kleita 1840. gadā bija septiņpadsmitgadīgajai Anglijas karalienei Viktorijai viņas kāzās ar Saksijas, Koburgas un Gotas princi Albertu.
Īstenībā tai bija vesela virkne ne mazāk slavenu priekšteču; tiesa, tieši pēc Viktorijas kāzām baltā līgavas kleita strauji kļuva populāra. Pirmo reizi tērpu tieši kāzām sāka izvēlēties līgavas Senajā Romā. Galvenā simboliskā nozīme nebija baltajai tunikai – tāds bija arī ikdienas tērps, tās krāsai nebija nozīmes – bet gan piesātināti oranži-dzeltenam četrstūrainam plīvuram „Flameum" un komplicētajam līgavas jostas mezglam „Nodus Herculaneus", ko līgavainis atraisīja ceremonijas laikā. Viduslaiku līgavas vienkārši ģērba savu labāko, „svētdienas" kleitu – protams, ja tāda vispār bija, speciālu kāzu kleitu varēja atļauties tikai augstdzimušas līgavas. Baltas drēbes bija grūti tīrāmas, balts tērps liecināja par valkātājas statusu un bagātību. Pirmā „dokumentētā" baltā kāzu kleita parādījās Zviedrijā, kur 1406. gada 26. oktobrī Lundas pilsētiņā Anglijas karaļa Henrija I trīspadsmitgadīgā meita Filipa izgāja par sievu pie Dānijas karaļa Ērika, tērpusies baltā zīda, ar vāveru un caunu ādām rotātā tunikā – mētelī. Nākamā baltā līgava bija piecpadsmitgadīgā Skotijas karaliene Marija Stjuarte; 1538. gada 24. aprīlī Parīzes Dievmātes katedrālē viņa ļoti greznā atlasa zīda kleitā ar 12 m garu, dārgakmeņiem nosētu „šlepi" precējās ar Francijas troņmantinieku Fransuā II. Kopš katoļu baznīcas 1563. gada Tridentas koncila baltu līgavas kleitu uzskatīja par nevainības simbolu. Nākamajos gadsimtos balts gan nebija obligāts – augstdzimušās līgavas nereti izvēlējas spēcīgus zaļos un sarkanos toņus, izšūtus ar zelta un sudraba pavedieniem, rotātus ar pērlēm un dārgakmeņiem; sevišķi populāra bija zilā – Jaunavas Marijas krāsa, šķīstības simbols. Protams, bija līgavas, kas tērpās baltā. 1600. gada 17. novembrī Lionā Francijas karalis Anrī IV apņēma par sievu Mariju Mediči no vienas no bagātākajām un varenākajām Florences ģimenēm. Šoreiz līgavas tērps bija „olu čaumalu krāsā". 1613. gada 14. februārī angļu princese Elizabete Stjuarte savām kāzām Londonā ar Fridrihu V no Pfalcas bija izvēlējusies balti sudrabotu brokāta tērpu. Balti sudrabota bija arī viņas mazmeita Marija Henrieta Stjuarte, kad 1641. gada 2. maijā 10 gadu vecumā laulājās ar četrpadsmitgadīgo Orānijas Vilhelmu.
23.05.2025.