Kopīgs gājiens pāri gājēju tiltam uz vietu, kas atrodas Aiviekstes upes otrā krastā, un Madonas novada tūrisma sētu saimnieki un interesenti jau atrodas lauku sētā “Atpūtas”. Tā ir Ķipuru ģimenes saimniecība, kur nodarbojas ar dārzeņu un zaļumu audzēšanu, dārzeņu pastas mājražošanu, tur atrodas pasākumu šķūnis, notiek meistarklašu un pasākumu organizēšana.
Ķipuru ģimene, kurā aug četri bērni – trīs māsiņas, kam pievienojies mazais Jancis, atjauno savu lauku sētu "Atpūtas" Variešu pagastā, kas ir tikai rokas mājiena attālumā no Aiviekstes HES. Tieši uz mājām "Atpūtas" Madonas novada tūrisma ekspedīcijas dalībnieki devās smelties saimniekošanas pieredzi un iedvesmu lietainajā 15. maijā.
Nedaudz pārkāpjot Kalsnavas pagasta robežu, nonākam "Atpūtās", kas ir vieta, kur dabas miers sastopas ar radošu uzņēmējdarbību. Šeit tiek audzēti dārzeņi, top gardēžu makaroni ar zīmolu "Ķipuru pasta", tiek svinēti svētki un uzņemti tūristi.
Madonas novada ekspedīcijas dalībniekiem šo zemnieka sētu "Atpūtas" pēc saimnieces Katrīnas Jaunslavietes-Ķipures dienasgrāmatas, kas jau vairākās sērijās publicēta žurnālā "Lauku Māja", rosināja iepazīt Madonas novada pašvaldības tūrisma darba organizatore Sanita Soma. "Atpūtas" ir vieta, kur cilvēki ierodas ne tikai garšot pastu, bet arī iedvesmoties no saimniekiem, mācīties no lauku dzīves. "Atpūtas" saimnieku moto ir "Ar lielu darbu un neatlaidību ir iespējams īstenot lielus sapņus. Pat laukos".
Četru bērnu mammas Katrīnas Jaunslavietes-Ķipures uzņēmējas fokuss likts uz pastas ražošanu un tūrismu. Jau tagad te mājražošanas apstākļos gada laikā saražo ap 1000 kg pastas.
Lai arī visu dienu lija, bija vērtīgi ieskatīties zemnieku sētā "Atpūtas", kas tiek veidota arī kā lauku tūrisma vieta. Apbrīnas vērts ir lielais pasākumu šķūnis, te uzzinājām Ķipuru ģimenes stāstu, pārceļoties uz dzīvi laukos. Vēlāk devāmies uz saieta vietu, kur mūs sasildīja, pamieloja ar pašu gatavotu dārzeņu pastu, noorganizēja viktorīnu, kuras uzvarētāji saņēma balvā svaigo pastu.
No stāstītā sapratām, ka "lauksaimniecība jau sen vairs nav tikai stāsts par tradicionālajām nozarēm, kā dārzeņu audzēšana vai lopkopība. Tā ir vieta, kur var ieviest inovācijas un radīt unikālus produktus un pieredzi, kas atšķiras no vispārpieņemtā" (tā Katrīna rakstīja dienasgrāmatā "Lauku Māja").
Katrīna Jaunslaviete-Ķipure atceras, ka lauku māju ar nosaukumu "Atpūtas" iegādājušies pirms 8 gadiem.
– Nopirkām pamestu lauku sētu, kur kādus 15 gadus neviens nebija saimniekojis. Kaimiņi stāstīja, ka kādreiz te saimnieki audzējuši cukurbietes pārstrādei Jēkabpils cukurfabrikā, turējuši govis, cūkas. Mums gribējās kādu īpašumu nevis pilsētā, bet laukos. Vīrs ir rīdzinieks, vēl pēc tam braukāja uz darbu Mārupē. Arī man no sākuma nekādu domu par saimniekošanu nebija, jo biju salīdzinoši jauna, vēlējos mierīgi audzināt savus bērnus, čubināties pa māju. Esmu pabeigusi Mežsaimniecības fakultāti, strādāju Rīgā, pieteicās pirmais bērniņš, abi ar vīru sapratām, ka mums vajadzētu māju laukos. Man vispār liekas, ka dzīvot laukos – tas ir tāpat, kā elpot gaisu vai dzert ūdeni.
– Tagad māju vēsturi velkam ārā pa kripatai, klausāmies, ko var uzzināt no kaimiņiem. Šķūnis ir celts pagājušā gadsimta 20. gados pēc paraugprojekta, – uzsver saimniece.
Sākās viss ar šķūņa izmēšanu. Māja bija dzīvojamā stāvoklī, pamazām ierīkojām iekšā ūdeni, kanalizāciju, sākām remontēt, viss joprojām ir procesā. Paralēli sākās darbs ar kokiem, krūmiem, zāli, daudzajiem atkritumiem. Pakāpeniski tika ierīkots dārzs, siltumnīcas. Pirmā lieta, ko mēs šajā sētā izdarījām, – svinējām savas kāzas. Apprecējāmies 21. jūnijā, tāpēc katru gadu savās mājās svinam Jāņus, kas dod enerģiju visam gadam, – izceļ Katrīna, kam enerģijas ir daudz, pietiek arī sportam, kalnu riteņbraukšanai.
To, ka "Atpūtās" atpūtas nebūs, ātri sapratuši, taču jaunībā daudz ko darīt ir vienkāršāk, jo nedomā, kā būs. Kur esi, tu ir darbs, ja nav, tad radīsi.
Katrīna neslēpj: – Bija jādomā, kā varētu nopelnīt naudu, jo iekrājumi ātri izkusa. Strādāt ārpus mājām tad, kad ir mazi bērni, manā gadījumā būtu grūti, kaut atrast darbu "Latvijas Valsts mežu" uzņēmumos Kalsnavas pagastā nebūtu grūti. Izdomāju, ka sākšu audzēt zaļumus, dārzeņus un izveidošu kastes. Ieliku sludinājumu Facebook, sāka pieteikties pircēji, bet nekāds bizness nesanāca, bija pat mīnusi. Taču es turpināju, nopirku pirmās lecektis, ziemā audzēju mikrozaļumus, uzrakstīju "Leader" projektu, mājas apstākļos savā virtuvē sāku ražot dārzeņu pastu.
Tas bija neliels projekts par 4000 eiro, deva 70 % līdzfinansējuma, bet pastas ražošana aizgāja. Sākumā man pat nebija receptes, meklēju miltus, no kā gatavot makaronus. No vietējiem bioloģiski audzētajiem miltiem pasta juka ārā, vajadzēja daudz olu, daļa pastas aizgāja vistām. Īstu pastu gatavo no cieto kviešu miltiem. Mēģināju konsultēties arī LTBU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, lai izstrādātu recepti. Tas maksāja dārgi, tāpēc pamazām pati nonācu pie vēlamā rezultāta. Vīram ir metālapstrādes darbnīca, man – pastas ražotne un tūrisms. "Atpūtās" notiek arī pastas meistarklases, plānoju, kā labāk realizēt svaigo pastu, ko ir vieglāk saražot nekā žāvēto pastu. Patīk cilvēki, patīk latviskie svētki – Jāņi, Ziemassvētki, Meteņi, patīk organizēt pasākumus.
Tagad ir jauns "Leader" projekts "Pastas ražošanas paplašināšana, lauku tūrisma attīstība un Jēkabpils novada uzņēmēju kopienas izveidošana zemnieku sētā "Atpūtas": multifunkcionālas koka karkasa ēkas būvniecība". Man ir nedaudz bail, kā tikšu ar visu galā – ar bērniem, ar siltumnīcu, ar pastu. Lielos vilcienos esmu ļoti maziņš uzņēmējs, bet daru to, kas man patīk, priecājos, ja arī cilvēkiem patīk. Pērn sapratu, ka audzēt rukolu un dilles siltumnīcā ir labi, bet vai citiem tas ir vajadzīgs. Varbūt neatradu īstos klientus, veidu, kā pārdot. Taču arī neveiksmes noder izaugsmei, lai saprastu, ka labāk ir audzēt agros burkānus, bietītes, spinātus.
Uz vaicājumu "Vai pasta ir veselīga?" Katrīna atbildēja: – Pasta nav neveselīga. Viss ir atkarīgs, kā pastu ēd – vai ar olīveļļu, cieto sieru, vai ar treknām saldā krējuma un miltu mērcēm, par ko itāļi šausminās.
Tas, ka pastai pievienoju dārzeņus, to uzturvērtību palielina. Daudzi mūsu pastu sauc par svētku makaroniem, kas nav arī lēti, jo ir roku darbs.
20.05.2025.