Robežsargi ir tie, kuru ikdienas pienākumos ietilpst ne vien stingra valsts robežu uzraudzība, bet arī sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšana. Viņu darbs nereti paliek neredzams plašākai sabiedrībai, taču tas ir neaizvietojams gan miera laikā, gan krīzes situācijās.
Karjeras pasākuma „Karjernīca – iespēja uzzināt vairāk" ietvaros vidusskolu un ģimnāzijas jaunieši, kā arī 8. un 9. klašu skolēni tikās ar Valsts robežsardzes pārstāvjiem, ieskatoties robežsarga profesijas daudzveidībā un uzzinot, kas īsti ir robežsardze, kādi uzdevumi tai uzticēti, kā kļūt par robežsargu un kādas karjeras iespējas paveras šajā atbildīgajā, dinamiskajā un sabiedrībai tik svarīgajā jomā.
Robežsarga profesija ir valstij ļoti svarīga, un ikviens robežsargs savus pienākumus pilda ar galveno misiju – nodrošināt valsts robežas drošību, aizsargāt iedzīvotājus, nodrošināt kārtību, ļaujot justies mierīgi ikvienam. Robežsargs ir ļoti sena profesija; tiklīdz nodibinās kāda patstāvīga un neatkarīga valsts, tās robežām ir nepieciešami sargi. Robežsargi veic ne tikai valsts robežas apsardzību, bet arī uzturas vietās, kurās notiek robežu šķērsošana un robežkontrole. Lai dienētu robežsardzē, jāpiemīt drosmei, sargājot valsti, stājoties pretī ienaidniekam un noziedzniekam. Robežsarga profesija ir plaša un daudzpusīga, tā nav tikai viena šaura joma. Strādājot šajā dienestā, darbinieks var būt kinologs, inspektors robežkontroles punktos, virsnieks. Veicamo uzdevumu klāsts ir ļoti plašs, sākot ar valsts iekšējo drošību, un beidzot ar starptautiskās sadarbības nodrošināšanu. Robežsargi strādā ostās, lidostās, uz jūras robežas. Katra diena ir jaunu izaicinājumu un iespaidu pilna, līdz ar to neiestājas rutīna. Veicot dienestu, robežsargs izjūt godu pret savu valsti un darbu, ir mērķtiecīgs, precīzs, motivēts uz karjeras izaugsmi, kā arī spēcīgs, lai varētu veikt uzticētos pienākumus jebkuros laikapstākļos.
Valsts robežsardzes koledžā kadeti tiek apmācīti principā jebkādām krīzes un ārkārtas situācijām. Mūsdienu robežsargu ikdiena ir cieši saistīta ar tehnisko darbu, dienestā izmantojot digitalizāciju. Ir iespēja doties misijās arī uz citām Eiropas Savienības valstīm, pateicoties sadarbībai ar dažādām aģentūrām. Sargājot robežu, neiztrūkstoša ir populāru un pazīstamu personu sastapšana, un tas ir viens no papildu „bonusiem", ko robežsardze sniedz. Tiem, kuri vairāk interesējas par tehnisko nozari, koledža piedāvā ar tehnoloģijām saistītas mācību iespējas, un pēc mācībām un savu spēju izmēģināšanas kadeti izvēlas piemērotāko.
Bieži vien sabiedrība domā, ka robežkontrole ir tas pats, kas muita. Valsts robežsardzes koledžas pārstāvji jauniešiem skaidroja, ka jēdziens „robežšķērsošanas vieta" ietver trīs instances – pārtikas un veterināro dienestu, muitu un robežsardzi. Muita nodarbojas ar mantu un preču pārvadāšanas plūsmas kontroli, savukārt robežsardze atbild par personu pārbaudi, izceļošanas un ieceļošanas kontroli, kā arī, sadarbojoties ar citām instancēm, veic transportlīdzekļu pārbaudi un riska informācijas pārbaudi. Ciešā saistībā ar to ir dokumentu tehniskā izpēte, kad tiek mācīts, kā atpazīt viltotus dokumentus. Populārākie viltotie dokumenti ir pases, uzturēšanās atļaujas un vīzas. Robežsargi strādā arī imigrācijas kontroles jomā, veicot darbu ar ārzemniekiem, ieceļošanas dokumentiem. Ja tie nav kārtībā, personu izraida no valsts. Robežsargam jāprot konvojēt persona uz izcelsmes valsti. Robežsardzē strādā arī aviācijas pārvaldes pārstāvji, piloti, specoperāciju vienības pārstāvji, glābēji.
Koledžā kadeti apgūst 19 mācību priekšmetus, iziet arī praksi un noslēgumā kārto eksāmenu. Mācības notiek 3 blokos – profesionālie, militārie un vispārizglītojošie priekšmeti. Labi jāzina svešvalodas, krievu valodas terminoloģija, ētika, dažādi likumdošanas normatīvi. Jaunieši tika sīki iepazīstināti ar dokumentu iesniegšanas procesu, sociālajām garantijām, priekšrocībām, izaugsmes iespējām, atlases norisi, stājoties koledžā. Lai kļūtu par robežsargu, jābūt Latvijas pilsonim, 18 līdz 40 gadus vecam, vismaz ar vidējo izglītību, labu fizisko sagatavotību, labu reputāciju, nedrīkst būt sodāmība. Mācības koledžā notiek gadu; ja ir interese, robežsargs var veidot karjeru kā inspektors vai virsnieks un turpināt mācības. Virsnieku programmā jāmācās divi gadi, lai pēc tam pretendētu uz jaunākā virsnieka amatu, bet, ja robežsargs vēlas iegūt vecākā virsnieka statusu, ir iespēja studēt bakalaura programmu robežapsardzībā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, kur jāpavada divi gadi, lai pēc absolvēšanas iegūtu vecākā virsnieka pakāpi.
20.05.2025.