1. maijs tiek uzskatīts par makšķerēšanas sezonas atklāšanu, jo šajā datumā sākas atļautā līdaku makšķerēšanas sezona. Līdz tam līdaku ķeršana ir aizliegta, jo tās nārsto, un aizliegums palīdz saglabāt populācijas ilgtspēju un veselīgu atjaunošanos. Lieguma periods ilgst no 1. marta līdz 30. aprīlim.
Makšķernieki šo datumu gaida ar lielu nepacietību, laicīgi plānojot vietu, kur dosies makšķerēt ar cerību, ka tā būs īstā, kur tiks gūts lielākais loms. Pēc ziemas pārskatīts un sakārtots inventārs, apkopta laiva.
Pavasarī galvenā zivs, protams, ir līdaka. Tā ir ne tikai viena no populārākajām sporta zivīm Latvijā, bet arī izcils trofeju objekts. Pieredzējuši makšķernieki zina, ka tieši sezonas sākumā līdakas bieži uzturas seklākos ūdeņos un ir aktīvas, tāpēc arī lomi mēdz būt iespaidīgi.
Jau no agra rīta ezeros tika ielaistas laivas, upju krastos pulcējās spiningotāji. Ikkatram bija cerība šo sezonu uzsākt veiksmīgi – ar lomu.
Daudzi makšķernieki pieturējās pie pārbaudītām ūdenstilpēm, citi meta sev izaicinājumu un devās iepazīt jaunas ūdens krātuves.
Rinalds Pētersons katru gadu 1. maijā izvēlas doties uz Daugavu.
– Jau vairākus gadus sezonu atklāju Daugavā pie Pļaviņām. Laivoju pa upi un spiningoju. Ir veiksmīgākas reizes un ne tik ļoti. Šoreiz diemžēl sezona tika uzsākta bez ievērojamiem lomiem, tikai dažas zemmēra līdakas. Šī zivs, atklājot sezonu, ir mans mērķis, tāpēc arī aprīkojums ir paredzēts tieši līdakām. Protams, mērķtiecīgi cenšos noķert arī kādu samu, bet līdz šim tas nav izdevies. Viennozīmīgi, tur nepieciešams cits aprīkojums un makšķerēšanas principi. Ja esmu ieplānojis doties samos, tad copei gatavojos īpaši. Kā jau liela daļa makšķernieku, arī es priecājos, ka sezona ir atklāta un katras brīvdienas centīšos doties uz upēm un ezeriem, lai makšķerētu un iegūtu arī kādu trofeju, – prieku pauda Rinalds.
Veiksmīgāk jauno sezonu uzsāka Kristaps un Dzintars, kuri šogad vēlējās iepazīt Aivieksti un pārbaudīt, kādas zivis dzīvo
upē.
– Agri no rīta laivu nolaidām Aiviekstē pie Meirānu tilta. Sākotnēji vēlējāmies laivot līdz Ļaudonai, tomēr maršrutu saīsinājām līdz Mūrnieku tiltam. Uz upes pavadījām vairāk nekā desmit stundas, nebijām plānojuši, ka brauciens būs tik ilgs. Sākotnēji šķita, ka attālums no Meirāniem līdz Ļaudonai pa upi nav liels, tomēr realitātē izrādījās citādi, – atzina Kristaps. – Šis brauciens bija lielisks, un noteikti to atkārtošu. Arī sezona atklāta veiksmīgi – noķerta līdaka un breksis. Brauciens ar laivu nebija tikai par loma iegūšanu, bet gan lielisku laika pavadīšanu dabā, upes iepazīšanu un izzināšanu, labāko copes vietu atklāšanu. Ir prieks, ka šogad izvēlējāmies
Aivieksti, bet nākamgad noteikti tā būs cita ūdenstilpe, jo man copes vietas patīk mainīt.
Savukārt Valdis Tirzītis īpaši iecienījis Liezēres ezeru un 1. maijā vienmēr dodas tieši uz Liezēri.
– Gadiem ejot, šo ezeru esmu pamatīgi iepazinis, bet vienmēr tas atklāj kādu pārsteigumu. Šeit ir liela zivju daudzveidība, nozīmīgi – ko konkrētā reizē vēlies noķert. Šoreiz ievērojamus lomus neguvu, bet, neraugoties uz to, sezona atklāta veiksmīgi, – uzsvēra Valdis.
Atbildīgi makšķernieki rūpējas par vietu, kur copē, lai būtu zivis arī turpmāk, tāpat lai pēc viņiem nepaliktu atkritumi vai makšķerēšanas laikā cietušie un sabojātie zvejas rīki. Ikviens no viņiem atzīst, lai gan makšķerēšana ir lielisks veids, kā pavadīt laiku brīvā dabā, svarīgi atcerēties par atbildību.
Makšķerniekiem jāievēro noteikumi, jābūt derīgai makšķerēšanas kartei, jārespektē atļautie rīki un lomu limiti. Tāpat ir būtiski rūpēties par tīrību pie ūdeņiem – ne tikai savā vietā, bet arī novācot citu atstātos atkritumus. Daba ir mūsu kopīgais dārgums, un tās saglabāšana ir katra copmaņa goda lieta.
13.05.2025.