Jūlijā Cesvaines evaņģēliski luteriskā draudze izdeva un SIA „Madonas poligrāfists" iespieda mācītāja Alberta Vītola izlasi „Es zinu stipru vietu…" ar svētrunu un garīgo dziesmu tekstiem, rakstiem par teoloģijas un folkloras problēmām, par vienu no viņa tuvākajiem draugiem rakstnieku Augustu Saulieti, kā arī atmiņas par viņu.
Pāris dienu pēc grāmatas atvēršanas svētkiem vairāki cilvēki gan Madonas bibliotēkā, gan muzejā jautāja, kur to var iegādāties vai dabūt izlasīt. Tagad varu atbildēt: jau divus mēnešus Cesvaines baznīcā, bet nu arī veikalā „Madonas grāmata" (lielveikalā „Rimi") smilškrāsas sējumiņš ir nopērkams, un cena, kā mūsdienās saka, – pieņemama. Arī Cesvaines, Kraukļu un Madonas bibliotēku tā ir sasniegusi.
Protams, tā ir tikai izlase no mācītāja publikācijām presē un rokrakstiem, kas glabājas Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājumā Rīgā, Cesvaines un Madonas muzejā. Katrs no mums gan nevar teikt tā, kā A. Vītols: Reliģija man ir dvēseles dotība… Taču nevajadzētu bīties no vārda mācītājs un domāt, ka izdevumā ietverti tikai reliģiska satura raksti. Grāmatas saturs, tāpat kā tās autora redzesloks, ir daudz plašāks. Teoloģijas tēmām viņš pieiet no vispārcilvēciskā viedokļa, un lasot nevar nejust laikmetu, kurā attiecīgās rindas rakstītas.
Dzejoļi sacerēti, pieskaņojoties konkrētām dziesmu melodijām un domāti kopīgai dziedāšanai dievkalpojumā, iespējams, ka tagad tos atkal sāks izmantot. Reti kurš pētnieks ir tā iedziļinājies folklorā kā A. Vītols, runājot par Laimas lēmuma psiholoģiju vai tautasdziesmu vārīgo valodu – vārdiem pārnestā nozīmē. Domāju, ka šis materiāls, tāpat raksts par R. Blaumani un atmiņas par Cesvaines vidusskolas sākumu varētu noderēt daudziem skolotājiem un arī skolēniem.
Kara dienu piezīmēs dzirdam ģimenes tēvu, kas noraizējies par savējiem un reizē par draudzes cilvēku un baznīcas likteni. Vēstulēs ārstam Jānim Āboliņam uz Zviedriju starp rindiņām redzam tukšos veikalu plauktus, kur nav vienkāršu ikdienas preču, padomju cilvēka nenokārtotos sadzīves jautājumus, represijas pret tiem, kam bija radinieki ārzemēs. A. Vītols par visu to stāsta ar humoru, nežēlojoties, bet drošības pēc gandrīz neminot pilnus cilvēku vārdus. Sastapsimies ar Cesvaines pusē pazīstamiem vietu un cilvēku vārdiem. Ievietotas bērnu, radinieku, citu atmiņas, režisora Kārļa Pamšes tēlojums.
Autore: DACE ZVIRGZDIŅA